Rehabilitācija.

Čau. Atgādināšu, ka pagājušā augusta beigās gūlos zem skalpeļa, lai saoperētu celī krustenisko saiti. Kādu mēnesi uz kruķiem padzīvoju, bet tad sākās nopietnais darbs. No oktobra līdz pat martam regulāras ciemošanās pie fizioterapeita (1-2x nedēļā), lai atgūtu kājas funkcionalitāti, nostiprinātu saites, atgūtu visu kājas salocīšanas amplitūdu utt. Decembris līdz marts 2-3x nedēļā trenažieru zāle muskuļu spēka atjaunošanai. Pirmo reizi pēc operācijas izskrēju pērnā gada 19. novembrī. Celis jau bija aizmirsis, kā tas ir – skriet, un bija jūtams, ka tam vēl skriešana īsti nepatīk. Pulsam arī daudz nevajadzēja, lai lēktu debesīs. Bet tā pamazām pa bišķim un lēnām atkopjoties, kilometrāža pieauga līdz nonācu gan pie sava pirmā skriešanas trenera, gan nonācu savā pirmajā skriešanas nometnē, gan pie jauna personiskā rekorda, ha! 🙂