15th May 2016 Lattelecom Riga Marathon
Pirms.
Mana foršā darba vieta (krēsls uz kura sēžu?) arī šogad deva iespēja visiem darbiniekiem piedalīties šajos burvīgajos vislatvijas skriešanas svētkos sedzot reģistrācijas eiriķus. Tāpēc bija pat neķītri domāt, ka šo iespēju varētu arī neizmantot, jo pats pasākums un atmosfēra jau baudāma vien. Sāku gatavoties. Lai gan galvā vairāk turēju to Maija beigu datumu, kad paredzēts aizpildīt nākamo puzles gabalu Raita Māsterplānā, bet sanāca pirms tam uzskriet diezgan pamatīgi. Tik intensīvs kurss vēl nebija sanācis – Aprīlī noskrieti ~85 km, Maijā līdz pusmaratonam ~75 km.
Dīvānu sērferis. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, tad plānoju izmantot Couchsurfing (CS) kustību, lai iepazītu cilvēkus un ceļojums uz katru nākošo skrējiena valsti kļūtu interesantāks, pieredzes bagātāks un arī mazliet lētāks. Tā nu esmu tur esmu reģistrējies un darbojos. Labi, CS ir kustība, kura veicina kultūras un kontaktu apmaiņu ar cilvēkiem no visas pasaules. Tev ir iespēja pie kāda sveša cilvēka pārnakšņot uz dīvāna viesistabā, uz matrača tajā pašā istabā, kur dzīvokļa/istabas saimnieks guļ, varbūt arī kādā brīvā gultā un istabā, ja ir tāda iespēja. Pretī kaut ko sniegt nav obligāti, bet parasti tiek sniegtas sarunas par visu kaut ko piem. savām valstīm, pilsētām, interesēm utt, cienāt ar savas valsts gardumiem un/vai dzērieniem, kopā pačilot vai patusēt, izrādīt pilsētu vai ja tādas iespējas nav, tad palīdzēt to sērferim vieglāk izdarīt, nekā ja viņš būtu viens iemests svešā katlā, vai esot sērferim pat palīdzēt kādos mājas darbos. Piem. pirmo reizi sērfojot ar prieku gāju palīgā stādīt mežu, taka pārdesmit egles Igaunijas mežos ir manā kontā! Uzņem pie sevis un izrādi savu, savas pilsētas, savas valsts viesmīlību un pretī to saņem jau citā svešā valstī kur vēlies doties. Protams ne vienmēr tas tā notiek un citreiz sanāk tīri pārlaist nakti un prom. Tas jau viss kā sarunā ar sērferi/cilvēku pie kā paliec. Tā lūk! Uz šo Rīgas Maratonu uzņēmu vienu skrienot mīlošu sērferi vārdā Milko no Bulgārijas (kādu gadu dzīvo Lietuvā pašlaik), kurš vienkārši vēlējās noskriet jau savu trešo pilno maratonu. Pieminēšanas vērts fakts ir tas, ka Rīgas Maratonam viņš nebija reģistrējies, viņam nebija starta nr. viņš vienkārši ar stopiem atbrauca no Kauņas uz Rīgu paskatīties pilsētu un noskriet 42 km. Kādam liktos dīvaini, bet vai tad tur nav tas skaistums satikt šādus cilvēkus? 🙂