15th May 2016 Lattelecom Riga Marathon
Pirms.
Mana foršā darba vieta (krēsls uz kura sēžu?) arī šogad deva iespēja visiem darbiniekiem piedalīties šajos burvīgajos vislatvijas skriešanas svētkos sedzot reģistrācijas eiriķus. Tāpēc bija pat neķītri domāt, ka šo iespēju varētu arī neizmantot, jo pats pasākums un atmosfēra jau baudāma vien. Sāku gatavoties. Lai gan galvā vairāk turēju to Maija beigu datumu, kad paredzēts aizpildīt nākamo puzles gabalu Raita Māsterplānā, bet sanāca pirms tam uzskriet diezgan pamatīgi. Tik intensīvs kurss vēl nebija sanācis – Aprīlī noskrieti ~85 km, Maijā līdz pusmaratonam ~75 km.
Dīvānu sērferis. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, tad plānoju izmantot Couchsurfing (CS) kustību, lai iepazītu cilvēkus un ceļojums uz katru nākošo skrējiena valsti kļūtu interesantāks, pieredzes bagātāks un arī mazliet lētāks. Tā nu esmu tur esmu reģistrējies un darbojos. Labi, CS ir kustība, kura veicina kultūras un kontaktu apmaiņu ar cilvēkiem no visas pasaules. Tev ir iespēja pie kāda sveša cilvēka pārnakšņot uz dīvāna viesistabā, uz matrača tajā pašā istabā, kur dzīvokļa/istabas saimnieks guļ, varbūt arī kādā brīvā gultā un istabā, ja ir tāda iespēja. Pretī kaut ko sniegt nav obligāti, bet parasti tiek sniegtas sarunas par visu kaut ko piem. savām valstīm, pilsētām, interesēm utt, cienāt ar savas valsts gardumiem un/vai dzērieniem, kopā pačilot vai patusēt, izrādīt pilsētu vai ja tādas iespējas nav, tad palīdzēt to sērferim vieglāk izdarīt, nekā ja viņš būtu viens iemests svešā katlā, vai esot sērferim pat palīdzēt kādos mājas darbos. Piem. pirmo reizi sērfojot ar prieku gāju palīgā stādīt mežu, taka pārdesmit egles Igaunijas mežos ir manā kontā! Uzņem pie sevis un izrādi savu, savas pilsētas, savas valsts viesmīlību un pretī to saņem jau citā svešā valstī kur vēlies doties. Protams ne vienmēr tas tā notiek un citreiz sanāk tīri pārlaist nakti un prom. Tas jau viss kā sarunā ar sērferi/cilvēku pie kā paliec. Tā lūk! Uz šo Rīgas Maratonu uzņēmu vienu skrienot mīlošu sērferi vārdā Milko no Bulgārijas (kādu gadu dzīvo Lietuvā pašlaik), kurš vienkārši vēlējās noskriet jau savu trešo pilno maratonu. Pieminēšanas vērts fakts ir tas, ka Rīgas Maratonam viņš nebija reģistrējies, viņam nebija starta nr. viņš vienkārši ar stopiem atbrauca no Kauņas uz Rīgu paskatīties pilsētu un noskriet 42 km. Kādam liktos dīvaini, bet vai tad tur nav tas skaistums satikt šādus cilvēkus? 🙂
Skrējiens.
Skriešanas rītā laicīgi pieceļamies un pēc brokastīm šaujam uz maratonu. Ierodamies kādu 50 min pirms starta, mierīgi bez rindām noliekam mantas mantu glabātuvē, pāris reizes caur WC izskrienam un gatavi joņot. Ar laikapstākļiem pusmaratonistiem un maratonistiem atkal ir paveicies (gluži kā pagājušo gadu). Nelīst, bez vēja, ne auksti, ne karsti – ideāli skriešanai. Jau grozoties ap norises vietu daudz cilvēku, skrējēji staipās, iesildās, taisa selfijus – visi briest savam skrējienam. Kādam domas par katru sekundi kā nomest no prognozējamā skrējiena laika, kādam ka tik labāk kā iepriekšējo reizi, citam, ka tikai tikt līdz finišam, citam vēl cīņa uz dzīvību un nāvi ar kolēģi. Gaidot rindu uz WC varēja ausis piesiet skaņām, kas nāca no starta zonas vervelētājiem K.Breidaka un P.Timrota. Kas mani pārsteidza, ka viņi, TOP 10 valstīm pēc to dalībnieku skaita Rīgas Maratonā, veltīja speciālu sveicienu katras konkrētās valsts valodā un tie nebija 1-2 teikumi, bet gan vesela rindkopa pat diezgan labā izrunā. Franču čalis, kas stāvēja vienā rindā ar mani uz WC, nespēja smaidu novākt no sejas klausoties K.Breidaka sveicienu diezgan plūstošā franču valodā. Visu cieņu, tas bija oriģināli!
Pielavījies iespējami tuvu starta līnijai esmu gatavs dot vaļā! Trase zināma, jo identiska tai, kas bija gadu atpakaļ. Bija skrejamais! Precizēšu – skrējās labi. Galvā bija ieņēmis domu turēt katru km zem 4.10 min tā arī sanāca, lai gan beigās jau sapratu, ka vajadzēja/varēju pušot vairāk. Patīk Vanšu tilta posms, jo platas ielas un daudz cilvēku gar malām, kas atbalsta. Man pat šoreiz bija teju personīgais atbalstītājs ar plakātu un personīgais fotogrāfs. Lindums ar Valdžu baigie malači, prieks, ka šitādi draugi! Skrienot, pat kādu smaidu no manis šitā var izdabūt :). Krastmalas garais posms gan ir nemotivējošs – garš posms, maz cilvēku gar malām (nav kam palielīties ar ātro skriešanu 😀 ). Domas par distances beigām jau arī zogas galvā. Kad krastmalās garais posms beidzas un jāskrien atpakaļ, tad gan jau saod finiša
līniju un tie švakuļi (sorri :D), kas vēl tikai skrien uz pagrieziena punktu mani arī motivē, jo tur ir baigie bari kam esi priekšā. Es jau kā sportists – rezultāts, vieta un tā..tur neko nevar padarīt, tās ir sacensības priekš manis :p. Saņemu savu nopelnīto medaļu, maisiņu ar dzērieniem, ābolu un riekstiem – tas ir padarīts. Galu galā tīrais rezultāts 1:28:08, itkā mērķis zem 1:30:00 ieskriets, bet nu nepamet sajūta, ka vajadzēja un varēju labāk. Pieejamās masāžas pēc skrējiena tieši laikā un pa velti, jo piem. Parīzes pusmaratonā bija atsevišķi jāmaksā, ja vēlējies. Pēc skrējiena jau sakopies un samazgājies satieku savus atbalstītājus un draugus. Ar aizkavēšanos sagaidām arī manu Bulgāru dīvānu sērferi un dodamies ieturēt karstu zupu un aliņu manā darba vietas organizētā pēcmaratona pasēdēšanā (Bite rulz :D). Milko gan pēc sava noskrietā maratona tiešām pusdzīvs izskatījās. Stīvām kājām, knapi pa trepēm varēja uzkāpt. Bija kārtīgi nocīnījies ar maratonu.
Finišs.
Oficiālais laiks 1:28:33, Reālais laiks 1:28:08
Tiem kuriem interesē parakt dziļāk, tad šeit katrs km un tā laiks, mans pulss, karte utt. 🙂
Secinājumi.
- Diezin vai vēl kaut kur Tev sanāks skriet cauru tik daudz tautu meitām un dēliem, kā Rīgas maratonā.
- Veselas rindkopas sveiciens dažādās valodās TOP 10 valstīm pēc dalībnieku skaita, tas ir kaut kas!
- Vienkārši patīkami skriet šajā pusmaratonā.
- Par lietusmēteļu piešķiršanu gan organizatoriem vajadzētu padomāt, ja būtu (bija) tāda nepieciešamība.
Izmaksas.
Nu tīri makaronu tiesa. 🙂
Tālāk.
Tā kā Latvijā jau biju skrējis pusmaratonu, tad šis īsti vairs neietilpst Raita Māsterplānā, bet mājas trasi garām jau nevar laist. Tiekamies jau Maija beigās Luksemburgā uz manu Masterplāna 4. pusmaratonu!