Paris-est a vos pieds!

6th March 2016 Fitbit Semi de Paris

Pirms.

Septembrī jau saņēmis apstiprinājumu, ka esmu piereģistrēts Parīzes pusmaratonam atlika tam tikai gatavoties. Viss likās vienkārši un jau ar nepacietību gaidīju, kad sāksies ceļojums uz Parīzi. Dzīvošanas un pārvietošanās jautājums Parīzē atkrita, jo sens lietuviešu draugs – Eglė (dzīvē reizes 2 bijām tikušies) pašreiz tur dzīvo un kārto savu doktora grādu. Tāpēc varēju ieplānot, kādu lieku dienu Parīzes apskatei. Laicīgi jau sāku meklēt, kā tad nokļūt mīlas pilsētā un pieņemamākais variants bija lidot no Viļņas. Galvenā priekšrocība attiecībā pret Rīgu, ka Ryanair piedāvā tiešos reisus uz Parīzi un laiki arī ir pieņemami. Izlidoju piektdienas dienas vidū no Viļņas un atpakaļ pirmdienas rītā no Parīzes. Aizbraukt uz Viļņu ir ļoti ērti izmantojot Lux express autobusus, tas ir vien 4,5 stundu brauciens un kursē viņi arī salīdzinoši bieži. Akcijas diezgan bieži, tāpēc biļetes var lētāk iegādāties nekā standarta un tagad viņi nomainīja uz politiku, jo ātrāk pērc, jo lētāk būs. Ziemassvētku laikā jau visas biļetes kabatā. Diemžēl jau novembrī iedzīvojos traumā (kreisās ceļa locītavas mediālās kolaterālās saites daļējs bojājums proksimālā galā) spēlējot hokeju. Tas neļāva pilnvērtīgi sagatavoties skrējienam, bet tas neradīja ne mazāko šaubu par braukšanu un skriešanu. Skrējiens svētdien, bet tajā nedēļā nesanāca uzskriet kaut mazliet, tāpēc piektdienā pirms autobusa uz Viļņu (startē 7:00 no rīta) izdomāju aiziet paskriet (nu jocīgs!). Diezgan traki, bet cēlos 5:00 un savus 5km izskrēju, lai kājas izlocītu. Viss. Nu gatavs startēt.

Parīze.

Piektdiena (04.03.16). Ap pieciem vakarā tieku sagaidīts Parīzē un izmetam mazu līkumu pa centru. Apskatam Cathédrale Notre-Dame de Paris (nu tur kur Zvaniķis tusējās), Paris City Hall – Hôtel de Ville un pēc parasta franču restorāniņa apmeklējuma pa mājām. Uz reiz teikšu, kā cilvēks no laukiem, ka izprast un orientēties Parīzes metro, kur šamie nemīl “do you speak english?” vienam pašam aizņemtu man diezgan daudz laika un nervu šūnu. Nedo dies vēl kāds sirms mats uzkrāsosies, tam vēl laiks pienāks! 😀

Sestdiena (05.03.16). Galvenais uzdevums bija aizbraukt izņemt savus skriešanas nr., un protams noskatīties klātienē ieplānoto futbola spēli, bet iespējām arī piestāt citur. Nr. saņemšana bija diezgan viegla, ātra un nesāpīga bez nekādām rindām (ņemot vērā, ka reģistrējušies bija 47 tūkst. skrējēj gribētāji). Maisiņā ietilpa skriešanas nr., skriešanas t-krekls (par ko papildus nebija jāmaksā), končas, daži atlaižu bukleti, maza tūbiņa ar smēri pēc slodzes muskuļiem. Ielās redzot jau citus skrējējus ar maratona maisiņu uz plecu sāka parādīties tāda, kā svētku sajūta, ka drīz TAS notiksies – patīkami. Parīze. Jāatzīst uzreiz, ka sēdēt uz Svētās Sirds baznīcas (Sacre Coeur) trepēm, dzert aliņu (jā, tā viņi tur dara), ķert pirmos pavasara saules starus un vērot Parīzi zem kājām bija fantastiski. Tā noteikti būs viena no mīļākajām vietām Parīzē. Piestājām pie mīlestības sienas (Wall of Love), lai atrastu arī vārdus latviešu valodā “Es Tevi mīlu” starp 311 uzrakstiem 250 valodās. Un tad jau bija jāmeklē ceļš uz The Parc des Princes, kur  futbola klubs Paris Saint-Germain aizvada savas mājas spēles. Obligāta sastāvdaļa ir stadionā iegādāties mājnieku komandas šalli piemiņai. PSG ir Francijas čempionātā ir pārliecinoša līdere un uzņem šosezon ne pārāk veiksmīgi spēlējošo Monpelje. PSG atpūtinot savus līderus neizteiksmīgā spēlē nospēlē neizšķirti 0:0. Jā, ar spēli bišķi nepaveicās, bet biju tur, šalle ir un gandarīts! Mājupceļā vēl piestājām pie Eifeļa torņa, ir jau tumsa, bet tas tikai pastiprina iespaidīgo efektu, lai arī tik klišejiski un tūristu iecienīti, bet tiešām ir vērts to klātienē apskatīt un iesaku tumsā!

Svētdiena (06.03.16).

Skrējiens.

Tā diena ir klāt! 🙂 Agri ceļamies, lai laicīgi būtu starta vietā, jānoliek mantu glabātuvē mantas un laicīgi jāieņem starta pozīcija. Ar 6 pārsēšanām (metro, autobuss, vilciens) tiekam līdz starta vietai ap 8:30. Arī doktorantūras studenti Parīzē nedzīvo centrā, bet piepilsētā hi hi. Starts man 9:00 (uz strīpas jābūt jau 8:45), bet tiem kas savu skriešanas laiku prognozējuši vēlāk starts var atšķirties un būt tikai piem. pēc desmitiem. Protams, izstāvot rindā uz tualeti esmu nokavējis savu startu (losis es :D). Starts jau tiek dots, bet man vēl jāatrod, kur mantas nogrūzt, jo rindas arī tur. Metu kaunu pie malas un sarunāju, ka mantas pieskata vietējā hotdogu tirgotāja un skrienu uz startu, kurš arī vēl jāatrod, jo teritorija tiešām paliela un vēl neiepazīta. Pa galvu, pa kaklu aizskrienot redzu, ka mans starta laiks jau palaists nu nekas, gaidu ar nākošo grupu, kam starts 9:15. Distance pa pilsētas ielām, ja sākumā centos pētīt, tad vēlāk jau tik pa skriešanu domāju. Distance ar lēzeniem, bet gariem kāpumiem un kritumiem, kas mazliet padarīja to interesantāku. Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu visu laiku sanāk skriet tādā kā barā, kas tomēr man ne pārāk. Ņemot vērā švako sagatavošanās posmu noskrēju normāli, bet cerēju nedaudz labāk tomēr. Beigās atpaliku ~10 min no sava personiskā rekorda un tiku pie 1:36 h, bet Eglė, par ko liels prieks, par ~10 min uzlaboja savu personīgo uz 1:47 h. Pēc distances visiem tika doti lietus mēteļi, lai gan lietus nebija, bet pret vēju gan palīdzēja noslēpties. Sagaidīja visādas uzkodas (banāni, apelsīni, banāna čipsi, rozīnes, marmelāde), dzērieni kā ūdens, kola (jā, lielos kvantumos lēja), tēja, kafija. Un visu to varēja ēst neierobežoti pretēji piem. Rīgas maratonā, kur tas, kas Tev pienākas ir salikts uzreiz maisiņā. Tiekot pie medaļas, tad jau sajūta, ka darbiņš padarīts. Atrodu un pasakos hotdogu meitenei, ka pieskatīja man mantas, sagaidu savu kompanjonu, sabildējāmies un turpinām šiverēt pa pilsētu. Galvenais mērķis tikt līdz slavenākajai un labākajai Falafeļu (kā es viņu saucu Fala fala thing) ēstuvei. Sagaidām savu rindu un super gandarīti piesēžam un notiesājam savas Falafeļu porcijas un jūtamies lepni par saviem skrējieniem. Esot Parīzē protams atzīmējamies arī pie Luvras, bet garajā rindā nestāvam. Ne tik liela tā vēlēšanās un arī sagurums, izejam pa Elizejas laukiem apskatam Triumfa arku un pa ceļam uz mājām vēl iebraucam debesskrāpju/biznesa rajonā un apskatam jaunāko no arkām. Saguruši, bet laimīgi varam doties mājās iedzert kādu alu.

Pirmdiena (07.03.16). Ceļš mājup sākas jau ar celšanos pulkstens četros (!), jo priekšā ir stundu garš gājiens (!) ar kājām pa tumsu, jo vilciens vēl tik agri nekursē. Nebija viegli, jo vēl sagurums no skrējiena, soma pasmaga un Eglė ir ātrākais gājējs ever. 😀 Veiksmīgi visur paspējam un nokļūstam, atvados no drauga un kāpju autobusā un uz lidostu prom. Ielidojot Viļņā priekšā 3 h līdz autobusam izstaigāju Viļņu, ko jau esmu nedaudz iepazinis iepriekšējā pusmaratona ietvaros. Atrodu Gruzīņu hačapuri ēstuvi, izcili gardi. Iesaku. Ar autobusu jau atgriežos Rīgā un 4 dienu piedzīvojums ir beidzies. Lieliski.

Ja negribēji lasīt, tad vismaz bildes paskaties.

Finišs.

Oficiālais laiks 1:51:52, Reālais laiks 1:36:19

Ja, kādam interesē kā man gāja (skrējās) tieši trasē, tad šeit būs sīkāki cipari.

Secinājumi.

  • Katram vismaz reizi vajadzētu pabūt Parīze, jo pilsēta tiešām skaista.
  • Pārsteidz, ka pie baznīcas uz trepēm dzert aliņu ir normāla štelle viņiem.
  • Liels un labi organizēts pasākums, kur svētku sajūta ir visu laiku, bet skriešana vienlaicīgi ar tik daudz cilvēkiem tomēr ir māāzliet apgrūtinoša. Finišēja 37108 skrējēji!
  • Maksāt par personalizētu medaļu vai par video no trases, kur esi redzams nav vērts.

Izmaksas.

  • Reģistrācija – 49 eur, personalizēta medaļa – 8 eur, video – 5 eur, kopā 62 eur
  • Autobuss Rīga-Viļņa, Viļņa-Rīga – 14.40 eur
  • Lidmašīna Viļņa-Parīze (BVA), Parīze (BVA)-Viļņa – 70 eur
  • Transports Lidosta-Parīze, Parīze-Lidosta – 33 eur
  • Futbols  – 35 eur, šalle – 15 eur, kopā  50 eur
  • Transports – nedēļas biļete 28 eur, vienreizējās – 5.4 eur, kopā 33.40 eur
  • Paša tēriņi – 62 eur (ēdieni, dzērieni utt)

Kopā: 324.80 eur

You may also like

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *