29th January 2017 Maratona do Funchal
Pirms.
Ziemai tuvojoties tika meklēta kāda silta un reizē arī interesanta vieta, kur noskriet savu nākošo pusmaratonu. Kad tika pārcilātas siltākas zemes, tad acīs iekrita Portugālei piederošā sala Madeira. Tur sola padsmit grādus un sauli arī ir iespējams atrast. Izrādās, ka šie arī skrien un rīko sacensības. Der. Mērķis nosprausts un atliek tikai plānot un rīkoties. Pārsteidza arī dalības maksa – laicīgi reģistrējoties tie bija tikai 10 eur. Gluži kā dāvana! Ņemot vēra, ka viņu maratons vēl diezgan pamazs, tad reģistrācijas apmaksa bija jāveic kā parasts bankas pārskaitījums – ieej ibankā un uz konkrētiem rekvizītiem skaiti naudu. 🙂 Pēc tām, lai tiešām saņemtu apstiprinājumu, ka viss ok bija jāsūta šis maksājuma uzdevums uz epastu un tad viņi epastā atbild pēc pāris dienām, ka nauda saņemta un esmu piereģistrēts. Nevar jau neko pārmest – ar kaut ko jau ir jāsāk. Šoreiz atšķirība bija arī tā, ka šajā tālajā ceļojumā man bija kompānija. Vienā pasēdēšanā ar draugiem ieminoties par manu plānu viens no labākajiem draugiem – Linda, izteica vēlmi un gatavību doties līdzi šajā piedzīvojumā.
Tie kam interesē tikai pati skriešana, tad droši skrollojiet tik zemāk un pārējo palagu varat nelasīt. 🙂
Transports un palikšana. Madeira ir patālu un tiešais reiss no Rīgas (Viļņas) nav pieejams. Bija jāplāno un gribētos domāt, ka šoreiz tas diezgan labi man sanāca. Izmantoju meklētāju Kiwi.com, lai atrastu vajadzīgos lidojumus. Starts, kā jau ierasts ir svētdienā un ņemot vērā, ka skrējiens tādā nedaudz eksotiskā vietā, tad gribējās kādu dienu ātrāk tur nokļūt un papētīt salu.
Ceturdiena (26.01.17). Pa dienu dodamies ar Ryanair pa taisno uz Mančesteru, kur ielidot vajadzēja ap trijiem dienā, bet kā jau nereti gadās, lidojums aizkavējās un tikai ap četriem nolaižamies. Tas nozīmēja, ka nepaspēsim tikt līdz futbola muzejam, ko man ieteica bijusī kolēģe un viņas pašas vārdiem, ka pat futbola nefaniem tur esot interesanti. Laura vienā dienā izdomāja mest sev izaicinājumu un pārvākties uz dzīvi citā valstī un atrast darbu (ne fabrikas un zemeņu lauka), bet gan pa tēmu un profesiju. Tā nu nonāca Mančesterā un viņa savu piedzīvojumu arī apraksta blogā Expat in Manchester. Vēlreiz paldies Tev par visu info (sabiedriskie utt. 🙂 ). Savā Couchsurfing profilā biju ielicis publisku info, ka dodos uz Mančesteru un viens couchsurferis piedāvāja izmitināt mūs uz vienu nakti. Jauki. 🙂 Nakšņošanas jautājums atkrīt. Izmetuši līkumu caur centru dodamies pie sava namatēva. Mūs uzņēma Tamirs – ēgiptietis, kurš kā programmētājs strādā Mančesterā. Draudzīgs un gudrs cilvēks, pastāstīja interesantas lietas par islāma reliģiju un tā. Mančestera noteikti ir pilsēta, kur gribas aizlaist vēl un tuvākajā nākotnē.
Piektdiena (27.01.17). Agrā rītā plānota lidmašīna uz Funčalu (Madeiras galvaspilsēta). Viss štokos un Ūberītis mūs laicīgi nogādā lidostā. Lidmašīnā atrodam savas vietas un nu tik lidosim. Ieteikums – ja pērkot biļetes, gribi kādu konkrētu vietu, bet negribi piemaksāt par “īpašajām” vietām (blakus avārijas izejām lidmašīnas vidū), tad pērc noteikti vienu rindu pirms vai pēc. Ja tajās vietās blakus avārijas izejai neviens nav nopircis, tad noteikti tuvākajiem pasažieriem piedāvās tur apsēsties, jo kādam tur obligāti ir jāsēž. Mans pirkums netīšām sanāca tik veiksmīgs, ka arī tikām pie šīm extra legroom vietām :). Jo, kā mēs zinām, kāju izstiepšanas iespējas lidmašīnā ir no svara :D. Lidmašīna tomēr nepaceļas, jo esot problēmas ar vienu dzinēju. Gaidām, kamēr lidmašīnu dakteris salabos, bet nekā, būšot jāatstāj lidaparāts un jādodas uz termināli gaidīt, lai tiktu pie citas lidmašīnas. Gaidām. Tad pilots mums paziņo: “I just wanted to let you know that situation is getting worse and in terminal are fire alarm and evacuation is happening” 😀 Nekur nevaram doties un pie citas lidmašīnas arī vēl netiekam. Galu galā ar 3 h aizkavēšanos tiekam pie komplimenta dzērieniem (alkoholu cik manīju nedeva) un aidā. Ierodamies Funšalā, sajūtam siltumu un izmetam līkumu pa pilsētu. Aizejam pēc saviem nr.. Ja skriešanas krekls tiek dots par brīvu, tas vienmēr iepriecina, lai gan tik mazā sacensībā pat necerēju.
Jonas un couchsurfing. Arī tur savā profilā atzīmēju, ka dodos uz Madeiru un tā Jonas mani atrada un ierādīja savu slēgto facebook grupu – Madeira Islands Cheap Travels, kura izveidota priekš ceļotājiem. Viņš piedāvā dažāda veida ekskursijas pa Madeiru, kas ir lētākas (arī labākas) nekā vietējās tūrisma aģentūras. Ja savācas vismaz 4 cilvēki (max 6) viņš rīko ekskursiju, kas ir visas dienas garumā no rīta līdz pat tumsai. 25 eur no cilvēka. Piektdienā līdz ar lidmašīnas kavēšanos un citu ceļotāju neēsamību, tad ekskursija nesanāca. Jonas pats piedāvājās aizvest no lidostas līdz Funšalai, līdz mūsu airbnb īrētajam dzīvoklim. Ja sākumā likās tāds pārāk draudzīgs un tīri peļņas nolūkos, tad beigās jau tomēr priekštats mainījās un likās, ka ar viņu tā ekskursija būtu daudz foršāka un dzīvāka kā tūrismu aģentūru rīkotās. Sākotnējais plāns man bija piektdien maksimāli izpētīt salu un sestdien pa mierīgo gatavoties svētdienas skrējienam. Bet piektdienas +padsmit grādu siltā vakarā sapratām, ka Madeirā noteikti jāredz vairāk par Funšalu un sestdienā kaut kas jāieplāno. Tā nolēmām Jonasam piesolīt lielāku samaksu, lai viņš ved tikai mūs divus, jo bija sajūta, ka būs tā vērts tik un tā. Ne uzreiz, bet tomēr piekrita.
Sestdiena (28.01.17). No paša rīta līdz pat tumsai viens vienīgs superīgs ceļojums, līdz ar to palaidām garām “pasta party”. Ja sadalām visu salu uz pusēm rietumi un austrumi, tad apbraucām visu austrumu pusi. Laiks priecēja pa dienu + 16-18 grādi un sauli arī ik pa laikam varēja noķert. Par to ko redzējām, ēdām un dzērām jau aprakstos pie bildēm. Nu reku tur zemāk. 🙂
Svētdiena (29.01.17).
Skrējiens.
Gatavošanās. Bija mērķis un vēlmi izskriet personīgo, tāpēc pēc lielā futbola sezonas beigām jau vairāk par prioritāti centos izvirzīt iziet paskriet attiecībā pret kādu pēcsezonas futbola treniņu, skvoša vai hokeja paspēlēšanu. Tad tagad atskatoties atpakaļ sākot ar oktobra vidu līdz pat pusmaratonam skrēju vidēji 2 reizes nedēļā. Dažas reizes sanāca 3x nedēļa, bet bija arī dažas pa 1x nedēļā. Kaut cik nopietnie skrējēji jau iesmīn, kas tā par gatavošanos bez kaut kāda plāna, vienkārši random skriešana 😀 un varu tikai piekrist, bet 3,5 mēnešus no vietas izskriet regulāri pa 2x nedēļā, tas jau man arī ir kaut kas. Distances garums pārsvarā ap 17 km, kādreiz 10 km un pārītis 25nieks arī bija. Pa retam arī dažādus intervālus uzskrēju pa 200/500/1km ātrumam, bet noteikti daudz par maz reižu. Pēdējos 3 treniņus ar kaut kādu konkrētību, ka pēc nedēļas jāskrien pusīte, sastādīja draudzene, viņai profesionālāka pieredze skriešanā, kas arī noteikti palīdzēja man šajā skrējienā. 🙂 Trešdiena sanāca pēdējā skriešanas diena pirms svētdienas starta.
Starts 10 no rīta, līdz ar to ceļos 7:30. Brokastīs tēja, plikas rīsu
galetes, viens banāns un viens cepums. Laiks pietiekoši silts, lai ārā dotos bez liekām jakām (ap +16). Ja dzīvojam salīdzinoši netālu no finiša, tad līdz startam ir kāds 50 min gājiens no mūsu dzīvokļa, jo starts un finišs bija divās dažādās vietās. Kājas svaigas un ja trasē nebūs lieli kāpumi, tad visam jābūt kārtībā. Ar iesildīšanos gan es lažoju parasti, arī šoreiz :D. Dodoties uz starta zonu mazliet jau uzskrienam kādas 5-7 minūtes, bet tas arī viss. Pēdējais WC apmeklējums, pēdējās bildes un video, nododam somu somu furgonā, kas jau mūs gaidīs finišā un jāieņem starta pozīcija. Maratonisti jau astoņos sākuši skriet, 10 km skrējienam starts 5 min pirms pusmaratonistiem un tas nozīmē, ka būs daudz apdzīšanas. Ai pofig tāpat. 🙂 Trases plāns dažos vārdos – izskrien divus 6 km apļus, tad 500 m stāvs noskrējiens un vēl divi apļi pa leju katrs nedaudz virs 4 km. Plāns jau sākumā censties skriet zem 4 min/km cik vien ilgi iespējams. Pirmie četri km paiet tīri uz emocijām un bara efektu, bet tāds arī plāns he he. Un otrais km arī bijis ātrākais no visiem 3:42 min/km. Piektajā km sanāca griezties pa 180 grādiem un tas varbūt arī nometa bišķi tempu un tas bija pirmais virs 4 min/km (4:01). Nākošos divus atkal turu zem četrām. Astotajā km sanāk skriet garām startam, kurš atrodas kāpumā un tāpēc jau temps nokrīt uz 4:10 diezgan krasi pret septīto km (3:51). Sajūtas vēljoprojām labas, bet jūtu, ka jau vairāk jāsāk uzmanīt temps, jo vairs nav “pašsaprotamie zem četrām” un tagad sākas “jātur zem četrām”. Pēc astotā arī būtu ēdis želeju, ja būtu paņēmis līdzi bagāžā dodoties uz lidojumu, bet kaut ko nolohojos un nepaņēmu. Funšalas sporta veikalos SIS go energy gel neatradu, kas man iet pie sirds un citus mistiskos negribējās riskēt mēģināt uzreiz sačos. Tā nu paliku bez. Jāturpina. Devītais un desmitais km atkal nedaudz trase uz leju rit un turu buru zem 4 min/km. 🙂 Un tad jau piezogas sajūta, ka jābūt labi beigās, jo tomēr pirmos desmit esmu noskrējis zem 39 min (38:50), kas priekš manis ir kaut kas nebijis vēl pusmaratonā. Ja teiktu, ka skrienas tik pat labi/viegli kā pirmos četru km arī būtu melots. Vienpadsmitais un divpadsmitais jau virs 4 min/km iet. Trīspadsmitais iesākas ar ~500 m diezgan pastāvu noskrējienu (labi, ka nebija augšā jāskrien), bet kājas arī liek sevi manīt un noskrējiens nav nemaz tik viegls, bet ātrumu jau iedod. Sākās posms pa leju tie divi mazie 4 km apļi. 14tajā km viens mani panāk un iet garām. Ar domām ieķēros, ka varētu mēģināt turēt līdzi, bet nē. Tās paliek tikai domas, bez darbiem :D. Tempu turētu nedaudz zem 4:10, ja ne tie kāpumi un bruģis 15tajā un 16tajā km. 16 km beigās atkal viens mani panāk un iet garām, tad saprotu viss! pēdējie 5 km, jātur līdzi. Iesēžos astē. Šeit būtu mans otrais želejas punkts, bet vai es jau minēju, ka nolohojos un atstāju Latvijā želejas? Vairākas reizes jau esmu sapratis, ka ātrākam tempam pietiek nedaudz piespiesties sākumā un tad jau ritms palīdz nest sevi uz priekšu. Ieeju ritmā un sekoju čalim aiz muguras. Dzeršanas punktā, kad beidzot gribējās nedaudz ūdens, tad ūdens devējiem tieši rokas tukšas un sniedzās pēc jaunām pudelēm kastē un es paliku ar izstieptu roku skrienot garām :D. Sākotnēji plānoju sēdēt astē līdz otrā mazā apļa pirmajam kāpumam un tad viņu laist prom, bet labi, ka esmu spītīgs. 🙂 Arī abus kāpumus izturēju, jo tagad jau bija jāiztur. Kājas piedzītas pilnas. Ja viņš neturētu tempu, tad noteikti pēdējie 5 km būtu ar 4 mazpadsmit min/km, bet nu ar viņu noturējos zem 4:10. Kad palika pēdējais pusotrs km, tad viņam teicu “obregado” (paldies) un palaidu. Nebija jēgas tam, jo visu laiku tāpat kādus 30-40 m sev priekšā viņu redzēju. Finišs. Līdz pat finiša līnijas šķērsošanas īsti nezināju savu laiku, jo nogurumā tam pat nepievērsu uzmanību (stulbi, jo tad Tu nekontrolē neko), parasti neapzināti esmu ieciklējies tikai uz to km/pace. Ir. Jauns personīgais 1:25:21 un 29.vieta (no 344) šajā pusmaratonā. juhuuu! 🙂 Esmu otrais ātrākais tūrists šajā skrējienā. Saņemu savu pēcfiniša medaļu un kārumus (enerģijas dzēriens, ūdens, apelsīns, banāns, enerģijas batons, medus piciņa). Masāžu gan šoreiz neizmantoju, negribējās rindā stāvēt. Maratonisti tika aplaimoti ar kolas un visādu citādu saldumu galdiem. Sagaidu savu kompanjonu, kura izrādās bija izskrējusi caur finišam un turpinājusi skriet līdz pat pirmajam dzeršanas punktam un tad tikai pēc jautājuma ūdenstantēm kur finišs? saprata, ka jau viss jābeidz skriet, jo finišs ir garām :D. Taisnības labad jāsaka, ka cauri finišam sanāca izskriet veselas 3x un sajaucoties ar atpalicējiem, maratonistiem varētu arī apjukt. Bet smieklīgi tik un tā. 🙂 Beigās Lindai 49.vieta starp sievietēm ar laiku 2:01:15. Kopumā varu teikt, ka pati trase diezgan patīkama un piemērota arī līdzenumu skrējējiem, ja nu neskaita atpalicēju apdzīšanu. Brīžiem pa ietvi vai veloceliņu sanāca skriet, bet pūlis tiešām tikai pirmos km bija. Kartē sazīmētie trases apļi nebija nemaz tik lieli, kā sākumā likās un līdz ar to psiholoģiski bija viegli skriet. Par organizētību arī neko sliktu nevaru pateikt.
Finišs.
Oficiālais laiks 1:25:27, Reālais laiks 1:25:21
no images were found
Viss par km, pace un pulsiem sīkāk atrodams šeit.
Ar gandarījuma sajūtu uztaisām kādu bildi ar medaļām un atlikušajā dienā vēl izmetam kādu līkumu pa Funšalu. Vakarā sarunāts randiņš ar to mūsu gidu uz vienu dzērienu. Aizveda uz vienu barčiku, kur noprovējām atkal kaut ko interesantu – “Pe de cabra”. Sastāvs: tumšais alus, Madeiras vīns, cukurs, citrons, šokolādes pulveris un ledus. Tīri garšīgs!
no images were found
Pirmdiena (30.01.17).
Ja ceļojumā kopumā paredzēti 5 pārlidojumi, tad, manuprāt, diezgan viegli ir saputroties ar katras izlidošanas laikiem. Neticēsiet, bet tā arī man gadījās. Šoreiz veicās, ka galvā lidojums bija licies 2 h ātrāk, kā tas bija īstenībā. Tā vietā, lai lidostā būtu septiņos uz reisu, kas izlido deviņos, bijām lidostā piecos. Likās, ka jāizlido septiņos. Kļūda! 4 h lidostā, kad varētu forši gulēt, bet vismaz saullēkts ir jauki redzams lidostā. 🙂 Pirms došanās mājās bija ieplānota 1,5 dienas pa Lisabonu pastaigāt. Aviokompānija TAP Portugal, kas mūs veda uz Lisabonu savā 1:40 h lidojumā mūs cienāja ar sviestmaizēm, mafiniem un tējām/kafijām bez maksas. Patīkams pārsteigums. 🙂 Paliekam viesnīcā pa šiko. Lisabonā jau vēsāks un apmācies, sajūta, ka tepat Rīgas ziema arī jau ir tuvumā. Atkal vazājiens pa pilsētu caur dažiem tripadvisor punktiem, bet baigi neiespringstam. Ja godīgi emocijas pēc skrējiena jau mazliet noplakušas, jo tomēr tas bija ceļojuma pīķis un pirmdienas vakarā pat likās, ka mošk šo pieturu Lisabonā nemaz nevajadzēja.
Otrdiena (31.01.17).
Couchserfingā uzgāju, ka otrdienās tiek organizētas free walking tours pa vienu no Lisabonas vecākajām pilsētas daļām Alfama. Devāmies. Jau no rīta konstanti lija, kas netraucēja astoņiem drosminiekiem sekot gidam šajā pastaigā. Labi, ka spītējot lietum tomēr devāmies, jo trīs stundu garā tūre bija interesanta ar aizrautīga gida stāstījumu savā īpašajā bruņinieku kostīmā. Ieturējuši pusdienas interesantā vietā, kas atgādināja kādu sava veida centrāltirgus angāru, tomēr piezogas paliekoši forša sajūta par to Lisabonu arī. Priekšā paliek vēl tikai pēdējais pārbaudījums – 6 h garā nakts lidostā. Ryanair mūs ielidina Londonas lidostā ap pusnakti, kad jau drošības zonā aizvērta. Atliek gaidīt kādā stūri pie check in galdiem. Uz pusotru stundu atslēdzos uz grīdas. Vēl pēc kāda laika, jau ielaiž “normālajā” uzgaidāmajā lidostas daļā. Sagaidam un pēdējais lidojums uz mājām ar to pašu
veco zēnu Ryanair. Lidmašīnas pēdējās rindas sēdvietas atsēžam godam. Rīga. Tālāk jau jūs paši zināt. 🙂
no images were found
Secinājumi/Ieteikumi.
- Brauciet uz Madeiru, bet ņemiet vērā visas salas apskatei nepieciešamas vismaz 3-4 dienas
- Lētākā dalības maksa pusītei ir (būs?) reizē arī, izskatās, vistālākajā vietā no Latvijas (manā skriešanas plānā).
- Lidmašīnās izvēlieties sēdvietas rindu pirms avārijas izejas rindas, varbūt paveicās.
- Ar TAP Portugal var tikt pie necerētiem gardumiem.
- Iepriekšējā vakarā kārtīgi nočekojiet cikos no rīta ir lidojums. 🙂
- Lielākajā daļā Eiropas valstu galvaspilsētās ir pieejamas bezmaksas tūres gida pavadībā – izmantojiet.
Izmaksas.
- Dalības maksa pusmaratonā – 10 eur
- Lidmašīna Rīga-Mančestera (25 eur), Mančestera-Madeira (56 eur), Madeira-Lisabona (56 eur), Lisabona-Londona-Rīga (58 eur) = kopā: 195 eur
- Naktsmītne Madeirā 3 naktis, Lisabonā 1 nakts, kopā: 82 eur
- Sabiedriskais Mančesterā (tramvajs+vilciens 8.70 eur), Uber (7eur), Madeirā (lidosta prom/atpakaļ 10 eur), Lisabonā (lidosta prom/atpakaļ 5eur) = kopā: 30.70 eur
- Ekskursija Madeirā 40 eur
- Paša tēriņi 185 eur
Kopā: 492 eur
Tālāk.
Tālākais mērķis vēl nav līdz galam izlemts, bet skatīts un plānots tiek visu laiku. Turam pēdas pie zemes! 🙂