#skrienLatvija

13th August 2016 Skrien Latvija

Pirms.

Kurš gan nezināja, ka Latvijā dažādās pilsētās notiek pusmaratoni? Visi zin. Arī es zināju. Kāpēc agrāk nebiju jau kādā pilsētā izskrējis – to gan nezinu. Bigbank Skrien Latvija skriešanas seriāls notiek 7 sērijās 7 dažādās Latvijas pilsētās (Rēzekne, Rīga, Ventspils, Jelgava, Kuldīga, Valmiera, Sigulda). Kurā pilsētā Tu skrēji? Izrādās jau pirms 11 gadiem ir aizsācies šī skriešana ārpus Rīgas un tieši Kuldīgā. Šeit interesanta intervija ar Kuldīgas pusmaratona kā teikt aizsācēju un nama tēvu Ivaru Eglīti. Ik pa laikam manot, ka kāds draugs uzskrien tajā pilsēta, paziņa šitajā pilsētā rodas ziņkāre, kā notiek skriešanas svētki neRīgas organizētājā lielajā gada skriešanas dienā, kas vairākkārt jau piedzīvots. Kuldīgā gribēju skriet, Kuldīgā sanāca skriet. Šeit jāsaka paldies manai futzāl komandai (FC Nikers), kas piedāvājās piereģistrēt mani. Bija tik jābrauc, jāskrien un jābauda tā teikt bez domāšanas.

Skrējiens.

Kuldīgas pusmaratons jau izsenis pazīstams ar riktīgo sviedriņu (lasīt karstumu), tad šoreiz 2 h pirms starta ieradies Kuldīgā tā mani diezgan bezkaunīgi sagaida ar +15 lietu, vēju un aukstumu. Atceries, kā bija man pēcjāņu Stirnubukā? Tad viss bija gluži pretēji. Ieradies Kuldīgas pilsētas estrādē, kur starts un finišs, organizatori vēl būvē pēdējās teltis, stāvu zem koka “ķerot” tās lielās lietus piles nu jūs jau zināt, kuras tās ir. 🙂 Gaidu savu nr. un vēroju kā visi šiverējas. Tieku pie sava nr., izlocu kājas un ielavos starta zonā. Diezgan veiksmīgi, ka lietus uz to brīdi arī pazuda. Stāvu tur un pat īsti nezinu, ko gaidīt, jo trasi nemaz nepaskatījos tobiš būtu krutākais skrējējs (par to cik kruts vai precizāk – parasts, mazliet vēlāk) varbūt pat nezinātu uz kuru pusi skriet, jo plāns bija sekot tiem, kas skrien pa priekšu. 😀 Tad arī uzzināju, ka sanāks skriet 4 apļus, tas man bija kaut kas jauns, jo līdz šim bija sanācis tikai 1 liels aplis skriet. Atceroties skolas laikus, kad uz pirkstiem skaitīju kurš šis aplis ir, lai neizskrietu par maz vai par daudz cerēju, ka šeit ar to problēmu nebūs 🙂 Nebija. Pirms starta satiku vienu draugu no koju laikiem, komene mūs vienā istabā salika, jo abi redz no viena rajona. Mareks jau pieredzējušāks (labāks) skrējējs tā nu pēc starta jau ar acīm meklēju, kur šis palicis, lai varētu ieķerties astē. Taktika. Vienmēr skrienu pēc sajūtām – tas ir speciāli neforsēju un speciāli nebremzēju sevi. Kā ritms ieslēdzās, tā viņš arī iet, saprotu, ka vēl īsts iesācējs un tas nav pareizi. Ja Mareks bija iekārtojies aiz tempa turētājiem (1:30 h) bez stresa skrienot aizvējā (tāda viņa taktika sākumā), tad es jau protams gāju tiem garām. Viņš neizturēja un sākumā pavilkās man līdzi, tikai pēc tam lielāko  trases daļu viņš mani vilka un dzina uz priekšu. Ik pa brīdim pārmijām kādu vārdu, lai gan nemīlu runāt skrienot. Tā kā treniņos pagaidām tikai vienveidīgi skrienu +/- vienā tempā, tad katra tempa maiņa vai kāpums man riktīgi iedod iekšā pēc kā vajag attiet un ieiet ritmā. Pēc desmitā km katra Mareka uzsauciens “davai pieraujam klāt tai ar tiem sarkaniem šortiem un iesēžamies astē, jo redz viņa skrienot uz 1:26 h pusīti” es tikai sakožu zobus un iekšēji padomāju “Nopietni?” 😀 Jo tā jau skrēju savā tempā (~4:07 km). Vai pēc kāpuma gribas ieslēgt pauzi un apstādināt pārējos skrējējus :D. Kopumā vairāku apļu sistēma nebija nemaz tik slikti, garlaicīgi nebija un likās, ka ātrāk paiet tie km, jo katrs mazais nogrieznis ir pieveikts un Tu pēc pirmā apļa jau zini, kas pēc katra līkuma Tevi sagaida nevis kā parasti skrien nezināmajā. Patika sajust gan nedaudz slideno bruģi, gan šaurās Kuldīgas ieliņas, gan izskriet galveno Liepājas ielu cauri pilsētas laukumam, kur vidusskolas laikos tik daudz reižu izstaigāts. Trase patīkama un rezultāts arī, izskrēju savu otru labāko laiku – 1:27:15! Skrienot vienam noteikti tik ātri nesanāktu šoreiz, tāpēc paldies Marekam, ka turēja tempu un pavilka brīžiem, bija liela iekšējā motivācija neatpalikt.

Pilnu spektru par Kuldīgas pusmaratonu sniedz šīs dažas burvīgās Mareka Gaļinovska uzņemtās bildes:

Pēcskrējiena āfterītis

Ieskrienot finišā saņemu savu skaisto medaļu, maisiņu ar ūdeni un kaut kādu tur sporta dzērienu, nekas tāds īpašs, ja godīgi. Bet biju patīkami pārsteigts ar to, kas tur notika ap skrējienu. Blakus pļaviņā izveidota tāda kā mini festivāla teritorija, kas ietvēra telti/busiņi kur nopirkt friškas, šašliku, kafiju, aliņu utt. Kā arī saņemot nr. tiec pie ēdināšanas kupona ar kuru Tu vari saņemt auzu pārslu biezputru ar ievārījumu, kas bija ellīgi garšīga. Tā pat galdiņi, kur mierīgi vari apsēsties un paēst. Tur pat bija policijas telts bērnu izglītošanas nolūkos liekot pildīt dažādus uzdevumus vai vienkārši nofotogrāfēties uz policijas motocikla. Tur bija dzīvā mūzika visas dienas garumā! Tas bija kaut kas pavisam jauns priekš manis. Visu dienu neuzkrītoši dziedāja gan latviešu ziņģes, gan vispasaules hītus izsalkušajiem skrējējiem un viņu atbalstītājiem. Mazliet siltāks laiks un vairāk saules un tad tiešam to varētu pat saukt par skriešanas festivālu. 🙂

Satieku māsīcu, kura atbraukusi atbalstīt savus gan topošos, gan kādu esošo rada gabalu citos skrējienos, jo 10 km, 5 km un bērnu skrējieni notika tikai pēc pusmaratona izskriešanas. Tā nu čiloju un palīdzu atbalstīt ar savu klātbūtni. Ja Luksemburgas pusmaratonā mani nolika pie vietas biežie kāpumi trasē, kas man teica: “Raiča ej vēl patrenējies” :D, tad šeit daiļais dzimums. Māsīcas drauga māsīca (paspēji izsekot ķēdītei?) :D, kad man prasīja kāds laiks tad bija, es jau ar lepnu sirdi (protams tādas ir daudz, bet face to face vēl nebiju saticis sievieti, kas skrietu ātrāk) saku 1:27:15, bet viņa tā nopietni: “Nūuuuu, normāli, bet esmu izskrējusi ātrāk” (un krietni) 🙂 Izrādās māsīcas topošās radinieces visas kaut kādas skrējējas – traks var palikt, 😀 Līvāni arī rullē! 🙂 Vakarpusē galu galā attopos ne savā pagastā rokot kartupeļus un ēdot ceptu lasi. Jauka nedēļas nogale ar visādiem piedzīvojumiem, tāpēc turam pēdaspiezemes un gaidam nākošo skrējienu piedzīvojumā.

p.s. deviņpadsmit reizes nolamājos šo rakstot, jo klaviatūrai nestrādā “p” burts un “backspace”

Finišs.

Oficiālais laiks 1:27:25, Reālais laiks 1:27:15

Ja ir kāds spiegotājs, tad sīkāki rezultāti, kā tieši man gāja trasē ir atrodami šeit.

Tagad gan bez pieturām un tiekamies 11.septembrī Tallinā!

You may also like

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.