Karsts zaķis Kuldīgas Stirnu bukā.

25th June 2016 Stirnu Buks

Pirms.

Nu redz, kamēr gaidām nākošo pusmaratonu dzimst idejas un parādās iespējas uzskriet kaut kur citur. Jau kādu laiku pa facebook joslu figurēja Stirnu buks – taku skrējienu seriāls. Ja sākumā nelikās interesanti, jo biju definējis sevi kā asfalta skrējēju, tad vēlāk, kad nākošais posms bija paredzēts Kuldīgā (teju dzimtā pilsēta – esmu no laukiem oriģināli – Rendas), parādījās interese. Otrs faktos, kas tomēr uzlika to punktu uz i bija fakts, ka Līgo dienā pie manis ieradās viens couchsurferis no Spānijaskurš plānoja pie manis padzīvoties vairākas dienās. Viņš bija ar sportu un skriešanu uz Tu, tad nu nedēļu pirms skrējiena nolēmu, ka būs labs plāns, lai aizpildītu pēcjāņu dienu – apciemot Kuldīgu un uzskriet Stirnu bukā :).

Skrējiens.

6:00 cēlušies pēc divām svētku (alus) dienām laikam būtu melots, ka būtu labi sagatavojušies :D, bet apņēmības pilni. Kā nokļūt uz Kuldīgu? Kārtējo reizi facebook nāca talkā un tur vienkārši atradām svešu cilvēku, kas mūs 3 skrējējus paņēma kā ceļa biedrus turp un atpakaļ. Kruti. 🙂 Mēs – ES, tjipa brīžiem sadomājies, ka varu skriet jebkur, jebkad un ka tik vairāk km, bet nu tā jau nemaz nav, DAINA – patīk skriešana, Alvaro – sportisks, bet dzīvē nekad garāku distanci par 10 km nebija skrējis. Stirnu buks piedāvā 5 dažādas distances: “Susurs” 0.6-1 km (līdz 10 g.v.), “Vāvere” 4-6 km, “Zaķis” 8-12 km, “Stirnu buks” 17-22 km, “Lūsis” 27-35 km. Katrā Stirnu buka posmā trases garums katram zvēram nedaudz atšķiras, tāpēc arī ir km no-līdz. Ieradušies skaistajā Kuldīgas pils parkā izpētām kas, kur un kā. Tiešām skaists parks kurā notiek arī brīvdabas kino. Katram bija izvēles brīvība, bet visi nolēma sākt ar “Zaķi”. Rīta saule jau deva ziņu par to, ka karstums nāks tiešajā uzbrukumā tajā dienā un uzzinot, ka “Zaķis” būs nevis 8-12 km, bet gan 14 km, maniem skriešanas kolēģiem balss ietrīsējās :D. Neko darīt! Uz vietas arī samaksājuši un piereģistrējušies gaidām vietējā kafužņikā startu. Mūsu šoferis jau cīnās ar Stirna buka distanci, kura starts bija stundu agrāk.

Nolikuši somas mantu glabātuvē, izstiepuši katrs kādu muskuli, uztaisījuši pašiņu ejam uz startu. Starta koridors neierasti mazs salīdzinot ar pusmaratoniem. Ielaužas tā foršā sajūta, ka notiks kaut kas nezināms, kaut kas jauns un vēl neizpētīts. Kā skriesies, kur skriet, mežs, karstums, cik ātri skriet? – tā ir tā “Nezināmā” burvība. STARTS! Trasi nebiju pētījis un īsti nezināju kur skriet, protams, norādes jau bija, bet paļāvos kā gan jau kāds vienmēr man priekšā rādīs ceļu. Izrādījās, ka trases pirmie km pārsvarā ved ārā no pilsētas pa asfaltu un grants ceļiem un nedaudz pa mežiņu gar Ventu. Alvaro bija sajūsmā par pirmajiem km teicās, ka ļoti skaista taka bija. Tā kā startā biju pūļa vidū, tad līdzenie gabali bija jāizmanto, lai rankingā 😀 kāptu uz augšu. Gaidīju, kad tad sāksies tās īstās mežu takas un kāpumi/kritumi. Meža taka. Izbaudi gan lēkšanu pāri nokritušajiem kokiem, gan brīžiem dubļus vai mīkstu sūnu taku. Ja novirzies no ideālās trajektorijas, tad arī kādu zaru sejā, bet tas jau piederas pie lietas. Būtu interesanti arī no malas paskatīties, kā skrējēji meža vidū skrien viens aiz otra rindā itkā nebūtu ļauts apdzīt nu tā kā čukčukbāni! 🙂 Ā jā saule +30 ēnā esot bijis! Kā tikām ievirzīti kaut nelielā aizvējā, tā tveice nezināja kaunu un metās virsū gribēdama vienkārši apēst Tavu miesu vienā acu mirklī. Hmm sievietes arī tā mēdz darīt? 🙂 Ticu, ka dzirdināšanas punkti bija kā gaisma tuneļa galā daudziem. Tie bija tikai 3 pitstopi , bet, protams, uzliet pāris glāzītes sev virsū neatteicu. Tikām arī pie kalna, kur uzskriet nebija iespējams, jo kalnā ierakti pakāpieni un teju četrāpus lido augšā, tā pat noskrējieni, kur ātrums var būt sāpīgs. Visi kā viens saka, ka Kuldīgas posms bija viens no vieglākajiem tīri reljefā ziņā, ja ne karstums. Pirmo reizi skrienot pa ne gludu reljefu bija grūtāk kā ierasts. Tomēr lēkāt pāri kokiem, dubļiem, skriet augšā/lejā paņem vairāk spēka. Pēdējie km uz finišu jau atkal bija pa līdzenāku maršrutu, kur varēju dot vāļā :). Galu galā ne reizi neapstājos, ne reizi gāju, jo tā bija normāla parādībā, ka skrējēji paņem pauzi padzerties, vienkārši atvilkt elpu vai pagulēt kādā ūdens tilpnē. Ātrā palīdzība arī dažam labam skrējējam bija nepieciešama, jo ar karstumu tiešām bija jācīnās. Ja sākumā domāju skriet Stirnu buku, tad beigās sapratu, ka skriet Zaķi bija pareizā izvēle.

Kā tad mums gāja? Izcīnīju godpilno 14.vietu ar laiku 1:08:42, Alvaro – 66.vieta ar 1:23:25 (bija gaužām priecīgs, ka noskrējis Edgaru Šnepu 🙂 ), Daina – 217.vieta ar 1:41:13. Kopā Zaķi finišēja 593 dalībnieki (ieskaitot nūjotājus). Jā un medaļas ir nereāli stilīgas! Pat atļāvos no viņu mājaslapas bildi nozagt :p

Lūk arī burvīgs video ieskats no Kuldīgas Stirnu buka.

Un protams arī pašu fotomirkļi.

Burvība.

Kur tad slēpās šī skrējiena burvība? Noteikti jau sākot ar pilsētu – Kuldīgu (fantastiskas bildes). Pati par sevi jau skaista, bet starts pils parkā blakus skaistajam Vecajam Ventas tiltam ar platāko ūdenskritumu Eiropā priekšgalā. Pirms starta apsolītā pelde Ventas rumbā, domāju, daudziem bija labs dzinuls nepadoties un pieveikt trasi. 🙂 Pasākuma apmērs. Tas vēl ir salīdzinoši neliels līdz ar to kompakts un ar siltu atmosfēru. Lai gan pats neēsmu bijis, bet spriežot pēc nostāstiem to varētu salīdzināt ar Positivus pirmssākumiem, kad vēl tas bija neliels un ne tik komerciāls un to baudīja attiecīgā laika lielākie entuziasti. Nezinu vai Stirnu buks plāno būt liels un varens, bet ir ļoti forši arī tagad. Kā jau ballītēs, lai cik liels būtu dzīvoklis vai māja, cilvēki drīzāk saspiežas mazajā virtuvē un bauda pasākumu cieši kopā. :). Pats galvenais jau cilvēki
rada šo burvību. Ne vienu vien reizi esot trasē, dzirdēju/redzēju kā cilvēks savu ūdens pudeli piedāvā blakus svešam skrējējam redzēdams, ka tam ūdens tagad tiešām lieti noderētu. Super! Vai jaukās dāmītes mantu glabātuvē, kas izņemot somas iedrošināja pārgurušos skrējējus tikties jau nākošajā posmā Talsos. Jeb vietējie iedzīvotāji, kas paši pēc savas iniciatīvas taisīja ūdens punktus liedami aukstu akas ūdeni virsū vēl iedodot pēdējos spēkus un smaidu atlikušajiem km. Palasot komentārus zemāk, tas tikai apstiprina manis novēroto. Superīgs pasākums, tāpēc vēl uz kādu posmu būs jāuztrāpa!

Dalība skrējienā izmaksāja 20 EUR.

You may also like

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *