11th September 2016 SEB Tallinn Marathon
Pirms.
Ņemot vērā, ka Tallina ir salīdzinoši tepat, tad uz organizēšanos baigi neiespringu. Domāju, kaut kā jau tur nokļūšu. Arī iepriekšējā gada Lietuvas maratona līdzbraucēji bija izmetuši tādu domu braukt, bet viņi tomēr nesaorganizējās. Augustā beidzot oficiāli piereģistrējies atlika tikai atrast, kā un kad nokļūt uz Tallinu. Ar to reģistrēšanos arī mazi joki. Dalības maksa 40 eur, bet SEB bankas un Sportland klientiem bija atlaide 20 %. Nodomāju hmmm Sportlandā 1 reizi gadā iepērkos, SEB banka klients arī esmu, tad jau atlaidei būtu jābūt, ja tikai mēs nerunātu par divām dažādām valstīm Latviju un Igauniju. Parasti, lai tiktu pie kādas atlaides veicot pirkumu internetā
Tev jāievada kaut kāds akcijas kods utt.. Šeit nē :D. Vienkārši dropdown izvēlies, ka esi SEB bankas klients, piemēram, un tiec pie dalības maksas – 20%. Es jau kā godīgs cilvēks viņiem epastā uzrakstu vai viss ok un man tur pēc tam ar putām uz lupām nebūs jāpierāda, ka es tur tāds un tāds klients? Šie neko konkrēti neatbildēja tikai iedrošināja pirkt ar atlaidi. Lai tā būtu. 🙂 Jocīgi, ķēra godīgos neklientus par dārgākām naudām vai kā?
Transports un palikšana. Plāns braukt vismaz dienu iepriekš, lai kājas kaut cik svaigas un nav agri no rīta jākuļas uz Tallinu no Rīgas. Vēl pēdējā pirmdienā nebija zināms kā es tur nokļūšu :D. Jā, ar Lux express autobusu var mierīgi, tikai uz to brīdi biļetes jau maksāja ~20 eur viens virziens, ko negribējās maksāt un paļāvos, ka tomēr būs kāda lieka vietā da jeb kādā mašīnā. Tā nu caur facebook nokļuvu līdz Noskrien.lv mājaslapai, kur forumā cilvēki pie dažādām skriešanas sacīkstēm dod ziņu par brīvām vietām mašīnā vai vēlmi atrast tādu. Noskrien.lv ir kā tāda skriešanas sociālā platforma, kur skrējēji iegūst informāciju par sacīkstēm, skriešanu kā tādu, virtuāli sacenšas, kurš vairāk vai ātrāk noskries, veido savus profilus utt.. Tad nu caur forumu tiku pie Mārtiņa, Kaspara un Zanes, kuriem bija brīva vieta sarkanajā Volviķī, lieki piebilst, ka nevienu nepazinu. Braucam ārā dienu pirms skrējiena, bet vēl piektdienā neēsmu atradis, kur palikt. Protams cerēju caur Couchsurfing, bet pēc vairāku atteikumu saņemšanas arī padomāju, ka īsti nemaz ar savu hostu nesanāks laika pavadīt un tas, tad arī nebūs īstā CS garā. Arī loģistiski ērtāk būtu turēties kopā ar jauniegūto kompāniju vai vismaz viņu Volviķi, jo saņēmu tiešu piedāvājumu pārnakšņot tur, ja neatradīšu, kur palikt. Cool! 😀 Protams, mēs nebijām vienīgie, kas brauc uz Tallinu skriet un lētie hosteļi bija izpārdoti un 40 eur par nakti negribējās viesnīcai maksāt. Paļāvos, kā būs tā būs. Mārtiņš, Kaspars, Zane jau bija sev nobūkojuši dzīvokli caur Airbnb. Laipni uzjautāja saimniekam vai būs brīva vieta vēl vienam kaimiņzemes viesim, kaut uz matrača pārnakšņot. Galu galā iedeva mums pavisam citu dzīvokli ar 4 guļvietām. Gultas sadalījām un miegu ar varēja noķert.
Bet kurš tad braucot uz citu valsti sēdēs dzīvoklī un laicīgi ies gulēt? Nebūs. 🙂 Izņēmuši savus skriešanas nr. ieturam maltīti kopā ar Kaspara draugiem vienā stilīgā kafejnīcā, kas izskatījās, kā virtuve. Tallinā jau vecpilsēta skaista pati par sevi, bet daudz dažādas stilīgas vietas/kafejnīcas, kur acis var piesiet, ka, piemēram, Kalamaja rajons, kuru vēljoprojām restaurē, bet izskatās ļoti skaisti un mājīgi. Vai mūsu gadījumā neatteicām pirms skrējiena aliņu riktīgā hispterrajoniņā – Telliskivi district. Daudz dažādu kafejnīcu, bāru, grafiti, lielas rūpnieciskas būves. Varbūt, kaut kas līdzīgs mūsu Spīķeriem un Kalnciemielai tikai daudz dzīvīgāks. Bija jautri. Vērojām Igauņu premjerministru vakariņojot 😀 un garo jauniešu rindu uz kaut kādu koncertu. Pastāvējām mazliet rindā, lai uzzinātu kāpēc visi tur stāv. Tad no random satikta latvieša saņēmām pārmetošu jautājumu kā mēs nezinot TO Igauņu reperi? 😀 Taxify ved mūs mājās!
Skrējiens.
Starta diena. Mūsu kompānijas gargabalnieki Mārtiņš un Kaspars jau agrā rītā met pēdas pie zemes un 9:00 jau startē pilnajā maratona distancē. Tikmēr mēs vēl tikai domājam par brokastīm, jo startējam 12:00. Vismaz 1 cilvēks bija padomājis par brokastīm, paldies Zane par putru! 🙂 Tā kā pusmaratonisti startēja atsevišķi no maratonistiem nebija tik daudz cilvēku un ieejot starta zonā apstulbu, ka esmu tur pirmais un kaut pie starta lentes stāvi. Ar savu prognozējamo laiku biju pirmajā starta koridorā un baigi tas patīk. Pirmkārt, mazāk cilvēku pa ceļam būs, bet otrkārt, tā patīkamā sajūta, ka stāvi blakus čiekuriem (top skrējēji). 🙂 Tuvojoties startam starta zonā ierodas pamazām čiekuri – kenijieši, mūsu pašu top skrējēji, kā J.Višķers, J.Girgensons, J.Liepiņa un arī olimpiete I.Marhele. Tad Tu padomā, ka kaut kāds skrējējs parastais (es :D) un šie cilvēki, kas skrien dien dienā, stāv plecu pie pleca. Ok, Tu viņus redzi tikai startā un viņi skrien 10-20 ātrāk kā Tu, bet patīkami tik un tā he he. Taktika. Parasti man tādas nav – cik ir iekšā tik skrien. Šoreiz bija plāns sākt tiešām lēnāk un turēt redzes lokā 1 h 30 tempa turētājus kādus pirmos 10-13 km un pēc tam kāpināt tempu uz maximālo. A kas notika? Pēc kādiem 2 km skatos viņi man aiz muguras kādi 50-100 m un es tak neiešu viņus gaidīt kaut kā iekšējā balss neļauj to darīt. Taktika kaput. 😀 Kad temps nokritās par 7-8 sek uz km, tad tam piegāju jau ar domu viss ok, beigās būs, esi pacietīgs. Neēsmu ar visiem vēl salīdzinājis, bet šeit trases otrā daļa varētu būt viena no ātrākajām, kādas man ir sanākušas. Galu galā izskrienu ar 1:28:02. Trase sākas vecpilsētā un iziet uz krastmalu, kur gar jūras krastu aizskrien līdz vienam punktam un tad skrien atpakaļ. Jūra jau skaista, bet smaka tik pat daudz emociju rosoša. Kādam noteikti likās garlaicīgi aizskriet turp un pa to pašu ceļu atpakaļ, bet man patika. Patīk tā zināšanas sajūta, ka Tu jau zini, kur trase ies, kāda tā būs, kur būs kāds neliels uzskrējiens, kāds neliels līkums. Pārsvarā taisns gabals un tikai močī. Praktiski nav kāpumu. Der! Pretēji Viļņas maratonam, kur spēj tikai pagriezienus slēgt iekšā un jāmeklē apzīmējumi, lai saprastu, kur skriet, cik tālu vēl.
Izskrienot mani sagaida mūsu maratonisti ar aukstu aliņu un koliņu, jo redz maratonistiem, tas bija pieejams, kā arī masāža, bet pusmaratonistiem nē :(. Visi priecīgi sakopušies pa ceļam uz mājām piestājam “Burger box”. Nu nosaukums jau visu izsaka, tālāk man jums nav jāpaskaidro.
Finišs.
Oficiālais laiks 1:28:04, Reālais laiks 1:28:02
Kā jau parasti manas skrējiena detaļas (ātrumi, pulsi utt) manā Polar kontā šeit.
Secinājumi.
- Igaunijā ir problemātiski atrast autogāzes uzpildes stacijas. Igauņi laikam uz gāzi vispār nebrauc.
- Tallina ir hipsterpilsēta.
- Ir dubultprieks, ja startā stāvi blakus čiekuriem.
- Ja Tu visu laiku dari to, ko esi darījis, tad arī Tu saņem to, ko visu laiku esi saņēmis – tobiš, ja gribu raut nost minūtes no personiskā, tad konkrētāk tam jātrenējas.
- Starp Baltijas valstīm tomēr Rīgas maratons uzvar.
p.s.
Ar šo Tallinas maratonu esmu izskrējis visas trīs Baltijas valstis, to galvaspilsētu lielākos maratonus. Varu salīdzināt. Atšķirības nav krasas, bet ir. Priekšroku laikam dotu mūsu pašu Rīgas maratonam. Tā svētku sajūta ir lielāka varbūt arī tāpēc, ka tas ir mūsu pašu, bet ir. Krastmala tam ir liels pluss, jo tās plašums ļauj satilpināt visas tās masas kopā. Kad redzi to lielo vareno starta zonu ar visiem skrējējiem ir tāda forša kopības sajūta. Arī kaut vai tie paši cilvēki, kas visu laiku runā mikrofonā kaut kā likās ka Tallinā un Viļņā uz angļu val. viņi tulko daudz mazāk, kā Rīgā, kas man kā skrējējam tur tomēr ir svarīgi. Par šī gada īpašo sveicienu viņu valodā 10 lielāko valstu pārstāvniecībām Rīgas maratonā jau minēju iepriekšējos ierakstos. Tas bija stilīgi. Rīgā arī pusmaratonistus neapdala uz masāžām, tās ir pieejamas bez maksas, pretēji mūsu kaimiņvalstīs. Trases burvību laikam katrā pilsētā var atrast – mums tilts, vecrīga, tautu meitas, Viļņā līkloču trase, vecpilsēta, Tallinā garš skrējiens gar jūru. Trašu grūtību pakāpe arī līdzīga tikai Viļņā uz distances beigām ir viens garāks kāpums, kas pārbauda Tevi. 🙂 Atbalsts gar trasi. Rīgā izvietotās kontrolteltis ar sabiedrībā zināmu cilvēku dzīvo uzmundrināšanu, Viļņā no skatītājiem un brīvprātīgajiem daudz aktīvāks atbalsts kopumā visas trases garumā, bet Tallinā ūdens padevēji pat gatavi paskriet līdzi, lai ērtāk būtu paņemt dzērienu. Reģistrācijas maksa visur līdzīgi 30-35 eur, ja reģistrējies mēnesi līdz startam.
Izmaksas.
- Reģistrācija – 32 eur
- Transportēšanās – 17.65 eur
- Nakšņošana
– 17 eur - Oficiālais Tallinas maratona skriešanas t-krekls – 15 eur
- Ēšana + aliņš – 41.5 eur
Kopā: 123.15 eur
Tālāk.
Jāmeklē sestā pietura! Konkrēti vēl nav zināms, bet plānoju ziemas mēnešos uz kādu siltāku valsti. Iespējams tā būs viena no pasaules labākā futbolista dzimtene. Turam pēdas pie zemes!