Ginesa rekordists un Cīruļputenis.

26. Marts 2017 Bigbank Skrien Latvija

Bigbank Skrien Latvija. Lielākais skriešanas seriāls Baltijā, tā vismaz viņi paši deklarē un man jau nav pamats tam nepiekrist. Daudziem ar šo pirmo posmu, kurš norisinājās Liepājā, sākās skriešanas sezona šajā gadā. Protams bija iespēja gan tepat Latvijā uzskriet Noskrien Ziemu posmos vai arī uz kādu ārzemi aizbraukt, bet kopumā tā tauta publiski savu skriešanas prasmi mūsu zemītē sāk atrādīt ar šo posmu. Šogad būs par vienu posmu vairāk, kā pagājušo gadu – būs astoņi (Liepāja, Rēzekne, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Kuldīga, Valmiera, Sigulda). Pagājušo gadu piedalījos tikai vienā posmā – Kuldīgas pusmaratonā, par kuru jau rakstīju toreiz. Šogad ir citi plāni. Šogad izskriešu teju visus posmus. Apetīte rodas ēdot, lai gan īstenībā stulbs teiciens, jo man personīgi pirms ēšanas vairāk gribas ēst nekā ēdot. 😀

Gatavošanās. Pēc Funšalas pusmaratona pāris nedēļas gandrīz vispār neskrēju un tik februāra otrajā pusē sāku iekustēt ar saviem ierastajiem izskrējieniem divas reizes nedēļā. Mēnesi pirms šī Liepājas posma jau izdomāju, ka tomēr negribas tēmēt uz to pusmaratonu, skriešu 10 km. Jo ja izdomātu skriet 21 km, tad atkal būtu jāiespringst un jāmēģina iziet uz personisko, bet šoreiz tām cerībām varēja arī nebūt nekāds loģisks pamatojums. 10 km nebiju skrējis un gribējās arī paskatīties cik ātri sacensību režīmā varu noskriet. Ar vieglu prātu un bez stresa :). Tikai īpatnība, ka 10 km sacensībā ir jāskrien puse no pusmaratona līdz ar to bija nevis 10 km, bet teju 11 km, bet cik noprotams visi jau ar to apraduši. Neko jau nepadarīsi, apstāsies tāpat tikai tad, kad šķērsosi finiša līniju. Kā jau ierasts draudzene sastādīja pēdējās nedēļas 3 dienu magic treniņprogrammu un kā beigās izrādījās, tas atkal nostrādāja! Lielos vilcienos tas bija tā: Ceturdiena – pāris km iesildīšanās un vairāki 1 km gari intervāli (zem pusmaratona sacensību tempa), pāris km atsildīšanās, Piektdiena – aptuveni 10 km skrienpastaiga (pulsā zem 130 HR). Atzīšos šis ir viens no visgrūtākajiem treniņiem, psiholoģiski kaitinoši lēni skriet, ka nevaru jau beigas sagaidīt :D, bet vajadzīgi! Sestdiena – aptuveni 6 km zem 140 HR un sprintiņus uzskrēju. Svētdiena – plānots noskriet tempā 3:45 min/km. Tā kā esmu pa pusei piefiltrējies Līvānu vieglatlētikas klubam, tad nu pievienojos viņiem arī laicīgā braukšanā uz Liepāju. Sestdien vakarpusē jau ierodamies Liepāja, paliekam vietējā Sport Hotel, kur ierašanās brīdī pirmā stāva kafejnīcā kādai kundzei tiek atzīmēti apaļi 70 gadi. Jauki. 🙂 Nē, mēs neiegājām ciemos, bet caur logu varēja redzēt balonu rotājumu ar skaitli 70 un viesi vairāk bija tā vecuma daiļais dzimums. Kopumā jauks hotelītis, iesakāms.

Sacensība. No rīta ceļamies ap desmitiem, jo starts tikai 13:00. Brokastīs izdzeru tēju un apēdu pāris sviestmaizes un dažus cīsiņus. 🙂 Ierastas lietas un nekas jauns. Mūsu buss jau bija prom starta vietā, kur agrāk vajadzēja nogādāt pusmaratonistus tā nu ar taksi aizšāvām tos pāris km līdz startam (Rīgas buržuji 😀 ). Jāatzīst, ka pirmo reizi manā skriešanas karjerā kārtīgi iesildījos (i nemaz nebrīnies!). Jo vienmēr ar skriešanu esmu iesildījies pirms citiem sportiem (futbols, basketbols utt.), tāpēc likās jocīgi cik tad tur vajag sildīties tieši pirms pašas skriešanas. Bišķi pakusties un kārtībā. Draudzenes pavadībā iekustinu kārtīgi tos stīvos kaulus un muskuļus. Pirms starta apēdu vienu SIS Go želeju ar kofeīnu un aidā pa kluso ielienu elites sportistu starta zonā. Starts. Pirmo km kā jau parasti uz emocijām paķeru kādu sekundi ātrāk, bet tas ir normāli un tur neko nevar padarīt. Tāpat pirmo km pārsvara noskrienu uz svaigumu un tikai pēc tām sāku čekot, kas ar laikiem un minūtēm. Atgādinu, ka mērķis bija 3:45 min/km, bet par to vai tādu varu izskriet visus 11 km nebija ne jausmas. Pirmais km – 3:41 min. Itkā pēc plāna, bet tas tikai pirmais. Katru reizi kādu apdzenot nodomāju vai tik nav par ātru un šis man neatspēlēsies. Otrais un trešais km pa 3:48 un 3:44. Jūtos labi un temps turas. Ceturtais km pa 3:53 un tas arī būs lēnākais no visiem tā skrējiena km. Tad ap to laiku mani panāca Ginesa rekordists! Tā vismaz runā internets. 🙂 Baskājis/bārdainis Edgars nav man pazīstams, bet gan jau daudzi ievērojuši šo skrējēju. Arī visas distances garumā skrienot blakus viņam tika veltīti uzmundrinājumi no skatītājiem teju uz katra otrā līkuma. Sākumā pāris km skrēju viņam nedaudz pa priekšu vai blakus un tad vienā līkumā viņš pa iekšmalu pārņēma vadību. Tad jau nodomāju nu jobcik cik ātri Tu vēl gribi skriet? Turpināju sēdēt astē, bet diži ātrāk jau
arī neķilptu. Ja Edgars savā blogā raksta, ka mans temps viņam likās par ātru, tad man likās, ka vienkārši jātur cik ilgi var un nepalaist prom kompanjonu. 🙂 Temps diži nemainījās un arī nekritās, tā nu pa abiem pamazām ķērām priekšā skrejošos vai arī māmiņas, kas stumdīja ratus teju visā skriešanas ceļa platumā un nemaz nelikās traucētas. Piektais km 3:42 (Edgars 3:39), sestais 3:44 (Edgars 3:38), septītais 3:49 (3:39), astotais 3:48 min (Edgars 3:42), devītais 3:45 (Edgars 3:46). Lai gan skrējām kopā, bet uzskatāmi, ka septītais viņam rāda veselas 10 sek. ātrāk nekā man. Jocīgi. Varbūt pulksteņi pie vainas man Polar, viņam Garmin vai tas, ka startā es biju tuvāk starta līnijai (1 sek.) viņš 4 sek.. Arī skrienot ar katru nākošo km pīkstiens par kilometra atzīmi man atnāca arvien vēlāk. Desmitajā kilometrā mazliet temps paaugstinājās, jo taču tuvojās finišs, kā arī tuvojāmies vienam priekšā skrējējam, ko pat beigās panācām. Tā konkurence laba lieta, dzen viens otru uz priekšu un katram liekas, ka tam otram skrējējam ir vieglāk nekā pašam. 😀 Desmito noskrēju pa 3:38 un vienpadsmito pa 3:10 (pulkstenis rāda, ka pēdējais ir bijis tikai 0.91 km ne vesels), līdz ar to parēķinot arī pēdējo jau skrēju nedaudz ātrāk par plānoto. Pēdējā kilometrā tomēr otrs bārdainis iepalika nedaudz, bet tas ko noķērām arī neļāva sevi galu galā apdzīt. Finiša spurtam arī kaut kā nespēju piespiesties, lai gan vajadzēja mēģināt. Ar šo man ir problēmas, būs jāpiestrādā. 🙂 Finišā laiks 40:45 min ar vidējo tempu 3:45 min/km. Ideāli, kā plānots! 🙂 Kopvērtējumā atskrienu 13. vietā. Apskatot rezultātus 10. līdz 14.vieta ieskrēja 11 sekundēs, taka par desmitnieku bija iespēja cīnīties. Trasē bija 2 apļi jāskrien un otrais veiksmīgi sanāca par 15 sekundēm ātrāk, kā pirmais. Visnotaļ pozitīvi. Pati trase arī bija diezgan forša ar beigu 1 km garu taisni un nelielu noskrējienu, ko beigās pat sanāca veikt saules staru sildītiem. 

Secinājums, ka tomēr trasē jutos labi, jaudas bija, biju gotovs un noskrēju pietiekami labi savam trenētības līmenim (drīzāk nelīmenim :D). Latvijas skriešanas sezona ir atklāta!

1. Aprīlis 2017 Skrējiens pa Preiļu pilsētas ielām “Cīruļputenis 2017“

Joku dienā sanāca būt Latgales pusē un uzzinot, ka tad notiek ikgadējais Preiļu skrējiens “Cīruļputenis” nekas cits neatlika kā piedalīties. Cik sapratu, ka šis skrējiens jau vienpadsmito gadu notiek, nav maz! Laika ziņas solīja smuku laiku nedēļas nogalē, bet tās tomēr mūs piešmauca, jo siltie + padsmit grādi tikai sestdienas pašā vakarā parādījās. Skrējiena laikā daži grādi virs nulles un nedaudz smidzeklis no debesīm. Likās pat vēsāks, kā nedēļu atpakaļ Liepājā. Mācos no kļūdām un atkal iesildos kārtīgi. Arī šeit pirms starta vēl palutinu sevi ar vienu želeju un starts. Kopā jāskrien 8 km, ko sanāk veikt četros apļos pa 2 km katrs. Ui, bet kas uz starta stāvēja! Latvijas čempions maratonā A.Macuks un pagājušās sezonas “Gada skrējējs” A.Jesko, kurš arī ir Latvijas rekordists 50 km distancē un augsta līmeņa taku skrējējs. Pirmās divas vietas jau sadalītas un pārliecinoši bez variantiem. Pirmos 300-400 metrus ar līderu baru paskrienu līdzi, bet tur jau temps bija ap 3:15, kas man daudz par šerpu. Šoreiz pirms starta tika uzstādīts mērķis 3:40 min/km un uz to arī orientējos, bet šeit pirmie divi km sanāca ātrāki attiecīgi 3:32 un 3:36. Sajūta, ka ir grūtāk, kā Liepāja, bet nu skrēju jau arī bik ātrāk. Trešajā km neliels kāpums un tas arī piedzen kājas vairāk un laiks nokrīt līdz 3:45, ceturtajā km lēzens noskrējiens un esmu atpakaļ uz 3:38. Piektajā atkal kāpums un 3:42 min/km un tad arī saprotu, ka tomēr noturēt tempu varētu, bet par kaut ko ātrāku diez vai. Laikam ap trešo vai ceturto km iesēdos vienam Līvāniekam astē, bet līdz galam tomēr tempu neturēju, bij par ātru un pēdējos 2 km jau atkal viens noskrēju. Piektais un sestais km 3:42 un 3:45 (šis arī sanāca lēnākais kilometrs). Septītais jau tur pat pa 3:43 km, bet astoto man pulkstenis rāda tikai 700 km ar laiku 2:31. Kopējais laiks 28:16. Distance tad tomēr nepilni 8 km, lai gan atkal nezinu tas tikai man ačgārni rāda vai visiem. 😀 Kopvērtējumā atskrienu 7. vietā 12 sekundes aiz 6. vietas. Vai es jau minēju, ka pirmajām sešām vietām Preiļu Cīruļputenis bija sarūpējis naudas balvas? Ja neminēju, tad tagad to jums varu atklāt. 🙂 1. vieta – 50 eur, 6. vieta – 10 eur un pa vidu tiem arī kādi eiriķi. Es ar savu septīto vietu palieku bešā. Varētu itkā teikt, ka biju soļa attālumā no savas pirmās nopelnītās naudas balvas par skriešanu, bet tad es melotu. Vēl vidusskolā par kaut kādu Kuldīgas pavasara (vai rudens) krosā izcīnīto 2. vietu nopelnīju 6 latus. 🙂 Cīruļputenī patīk dalīt balvas. Ir sadalītas daudzas vecum grupas un katrā vecuma grupā pirmais sešinieks tiek pie tradicionālā Cīruļputeņa t-krekla (katru gadu citā krasā), pie diploma un pirmais trijnieks vēl pie medaļas. Izrādās, ka savā vecuma grupā esmu trešais uzreiz aiz abiem čiekuriem A.Jesko un A.Macuka. Tieku pie medaļas, diploma foršā t-krekla un protams arī pie skaistas pjedestāla bildes. Sanāk, ka arī medaļu esmu saņēmis par izcīnīto vietu nevis tikai par dalību. 😀 Kamēr visus tur apbalvo, tikmēr sasalstam, bet kopumā tāda pozitīva pēcgarša pēc sacensībām.

Neliels sižets par skrējienu (es pašās beigās esmu redzams uz starta līnijas). 😀

Nākošā pietura.

99 %, ka nākošais pusmaratons ārpus Latvijas būs jūnijā sākumā Ungārījā! Tad turam pēdas pie zemes un gaidām.