2018. gada sezonu savelkot kopā!

Šogad viss gads pagājis vienā skriešanā. Tik daudz nekad nav sanācis skriet un nez vai kādu gadu arī sanāks. Ja nu vienīgi saņemtos trenēties maratonam un to cienīgi pieveikt, jo vismaz 1 jau dzīvē ir jānoskrien. Martā biju 2 nedēļu nometnē Spānijā, cauru gadu skrēju visos 7 Stirnu buka posmos, skrēju 6 (no 8) Skrien Latvija posmos, We run Riga pusmaratons, kross Sveikuļos un, protams, treniņi vēl.  Savam sarakstam pieliku klāt vēl 2 valstis, kur esmu skrējis pusmaratonu. Kopā 10 pusmaratoni, 7 zaķu takas (10-13 km), pa vienām 5 km un 10 km sacensībām šosejā un viens 9.5 km kross pļavā (pirmā naudas balva un pirmais pjedestāls!), treniņi, kas kopā veido 2051 km aizvadītajā 2018. gadā!

 

Continue Reading

Itālija – 8. valsts.

02th December 2018 CagliariRespira

Pirms

Septembrī ar draudzeni nolemjam, ka braucam. Kāpēc uz Sardīniju? Meklēju kādu skrējienu novembrī vai decembrī un Kaljāri bija piedāvājumā. Gribējās jau arī kādu siltāku laikapstākli satikt. Papildu bonuss trasei, ka tā solās būt līdzena, bez lieliem kalniem, kas nozīmē iespējami labu rezultātu, ja, protams, esi trenējies. Nākot rudenim, zināju, ka skriesies vairāk un labāk, tāpēc ar pamatotām un patīkamām cerībām gaidīju šo Kaljāri pusmaratonu. Ja ne personiskais, tad personiskā robežās noteikti bija jābūt, to jau parādīja Siguldas pusmaratons oktobra vidū, kur tikai minūti atpaliku no maijā izskrietā personiskā.

Continue Reading

Viens – deviņpadsmit – nulle trīs

Vecais, labais Lattelecom Rīgas maratons.

Jau kāds laiks pagājis, kopš Lattelecom Rīgas maratona 2018, un emocijas arī norimušas. Rēzeknes Bigbanks un Piebalgas Stirnu buks arī aiz muguras nu jau. Skrējēji turpina savus ierastos skriešanas kilometrus, ne tik aktīvie skrējēji, pieveikuši savu galveno sacīksti, tagad atelpo un gaida nākošo gadu. Laikam arī man šis skaitījās “galvenais starts”, ja nu vienīgi neuzradīsies cits gada laikā. 🙂 Nevis tāpēc, ka lielākais un “krutākais”, bet tāpēc, ka notiek ļoti labā laikā – maija vidū/beigās, kad visu ziemu un agro pavasari ir laiks satrenēties. Lai gan nevar noliegt, ka trase, atmosfēra un pasākums pats par sevi man diezgan patīk. Šis arī bija galvenais mērķis, kur izskriet savu personisko, kā dēļ arī februārī meklēju pēc palīdzības ar treniņiem. 

Continue Reading

Septītais no 50.

22th April 2018 EDP Rock’n’roll Madrid

Pirms.

Pagājušajā rudenī, kad rehabilitējos no savas operācijas, sāku štukot, kur tad 2018.gada sākumā aizlaist uzskriet. Tā diez gan ātri dzima doma aizbraukt apciemot Alvaro, kuru reiz biju uzņēmis ciemos couchsurfinga ietvaros un kuru paķēru līdzi savā pirmajā Stirnu bukā tālajā 2016. gadā. Kā mums toreiz gāja – klikšķini šeit. Alvaro dzīvo Madridē tobiš Spānijā – derēs! Skrējiens tur paredzēts aprīļa beigās – rēķinu, ka līdz tam jau būšu uz pekām, un, ja nebūšu pavisam labā formā, tad pietiekami, lai kaut cik normāli noskrietu pusmaratonu. Tā nu laicīgi 29/09/17 piereģistrējos EDP Rock’n’roll Madrid pusmaratonam, kas kopā ar skrējiena rezultātu iegravēšanu uz medaļas izmaksāja 29 eur. Decembrī vēl visu nofinalizēju un iepirku lidojuma biļetes. Tiešos reisus uz Madridi piedāvā tikai Air Baltic, un mēs jau visi zinām, kā viņiem ar cenām iet, tāpēc ķeros pie pārbaudītām vērtībām un lidojuma no Viļņas. Jāteic uzreiz, ka uz to brīdi, kad pirku biļetes, nebija zināms fakts, ka mēnesi pirms šī brauciena uz Madridi būšu Spānijā 2 nedēļu garā nometnē (kur it kā varētu noskriet to Spānijas pusmaratonu), bet neko nenožēloju, jo abi braucieni bija riktīgi labie!

Continue Reading

Kā Fēnikss no pelniem.

Rehabilitācija.

Čau. Atgādināšu, ka pagājušā augusta beigās gūlos zem skalpeļa, lai saoperētu celī krustenisko saiti. Kādu mēnesi uz kruķiem padzīvoju, bet tad sākās nopietnais darbs. No oktobra līdz pat martam regulāras ciemošanās pie fizioterapeita (1-2x nedēļā), lai atgūtu kājas funkcionalitāti, nostiprinātu saites, atgūtu visu kājas salocīšanas amplitūdu utt. Decembris līdz marts 2-3x nedēļā trenažieru zāle muskuļu spēka atjaunošanai. Pirmo reizi pēc operācijas izskrēju pērnā gada 19. novembrī. Celis jau bija aizmirsis, kā tas ir – skriet, un bija jūtams, ka tam vēl skriešana īsti nepatīk. Pulsam arī daudz nevajadzēja, lai lēktu debesīs. Bet tā pamazām pa bišķim un lēnām atkopjoties, kilometrāža pieauga līdz nonācu gan pie sava pirmā skriešanas trenera, gan nonācu savā pirmajā skriešanas nometnē, gan pie jauna personiskā rekorda, ha! 🙂

Continue Reading

Pauze

Ko notiek.

Kopš pēdējā pusmaratona pagājis krietns laiciņš. Pēc veiksmīgā Lattelecom skrējiena šī gada maijā biju uzņēmis labu formu un gada turpinājums solījās būt cerību pilns. Ar draudzeni ieplānojām aizlaist uzskriet Ungārijā, kas tad arī būtu mana septītā valsts, kur būtu skrējis pusīti. Biju reģistrējies pusmaratonam Ungārijā pilsētā Keszthely, kas norisinājās 04.06.2017. Biju atradis caur Couchsurfingu cilvēku Budapeštā, kurš izmitinās visas ieplānotās dienas tur. Neliela piedzīvojuma pēc izdomājām arī aizbraukt tur ar autobusu. Plāns bija, bet kā jau tas gadās sarežģījumi uzrodas paši no sevis. Vispirms draudzene iedzīvojās skrējēju biedā “stresa lūzumā”, kas tomēr nedzija tik ātri kā plānots pēc ģipša noņemšanas. Otrā neveiksme, ka aptuveni 2 nedēļas pirms skrējiena pats guvu traumu, kas beigās izrādījās aizmugurējās krusteniskās saites plīsums celim. Tie, kas nezin, ko tas nozīmē, tad tas nozīmē operāciju un 6 mēnešu rehabilitāciju, lai varētu atkal pilnvērtīgi sportot. Ok, skriešanai būs nepieciešams mazāks laiks, bet tik un tā pus gads ir atlabšana. Galu galā uz Ungāriju aizbraucām tik un tā, lai gan sākotnēji tāda škrobīga sajūta. Protams neskrējām, bet pabaudījām Budapeštu, palikām pie tā paša couchsurfera, kuram pašam nedēļas nogalē bija jāorganizē un jāskrien viena ultra. Atkal nopriecājos par šo lielisko komūnu, jo stipri paveicās ar Gezu un viņa sievu, kuri mūs izmitināja, kaut paši bija puse laika aizņemti un uzticēja visu savu dzīvokli mums. Tā kā paši neskrējām, tad aizbraucām paskatīties to viņa skrieto ultru. Viņu pašu trasē neredzējām, jo viņš bija ātrāks nekā bija plānojis un vietā, kur viņu vajadzēja pārķert viņš jau bija prom, bet nu kāpjot kalnā pavadījām citus skrējējus. Kopumā super liels prieks, ka neatmetu domu par braucienu vispār. Ar prieku kādu dienu atgriezīšos tur, lai noskrietu tur savu pusmaratonu. Brauciens ar autobusu gan bija interesanta pieredze 12 h līdz Varšavai, tad vēl tik pat līdz Budapeštai un pēc tam vēl tāds pats ceļš atpakaļ. Izmantojām 3 autobusu kompānijas Lux express, Eco line un Polski Bus. Uzreiz varu teikt Lux Express piedāvā tomēr labāko servisu no šiem, tāpēc, ja jums ir jāizvēlas iesaku noteikti to garākiem braucieniem. Nākamreiz uz Ungāriju gan laikam lidošu :D. 

Continue Reading

Kur gan vēl, ja ne mājās.

 

14. Maijs 2017 Lattelecom Rīgas Maratons

Pirms.

Gads riņķī un atkal pienāca mūsu zemītes lielākais skriešanas pasākums. Par to, ka skriešu šaubu nebija. Tikai vēl pērnā gadā piesakoties nevarēju izdomāt skriet to pusīti vai tikai desmitnieku. Tad paskaitot laiku no Madeiras (janvāra beigās) līdz Lattelecomam bija diezgan ilgs laiciņš, lai atpūstos un neiespringtu, gan lai pienācīgi sagatavotos. Mūsu pašu trase un pārsvarā arī laika apstākļi ir ļoti piemēroti, lai izskrietu personisko. Skriešu to pašu divdesmit vieninieku. 🙂 

Aprīļa otrajā pusē tika izveidots man treniņa grafiks pie kā arī veiksmīgi pieturējos. Neizlaižot futbolu pat sanāca uzskriet pa 3-4 reizēm nedēļā līdz pat pašām sacīkstēm, kas man jau ir progress. Ja ierēķina futbolu, kā papildus treniņu skrējienam, tad jaudīgākā sagatavošanās, kāda man jelkad bijusi. Šoreiz, kā papildus elementu draudzene ierosināja pamēģināt speciālu diētu, ko skrējēji ieturot pēdējā nedēļā pirms starta. Vienkārši sastrukturizēti produkti, ko drīkst/nedrīkst ēst konkrētās dienās. Tā kā mērķis bija izskriet atkal personisko tobiš paskriet zem 1:25 h (personīgais 1:25:21 sasniegts Madeirā), tad nu arī mēģināju. Trakākais bija tas, ka otrajā diētas dienā man futene jāspēlē (ne treniņš, bet spēle 90 min). Vot tad gan bija dīvaina sajūta, itkā kājās spēka ir, bet “iekšās” nav. Tāda iztukšotības sajūta. Treneris gan minēja, ka skrēju tik un tā vairāk kā pārējie spēles laikā :D. Labi, ka pretinieki nebija tik stipri un sanāca uzvarēt 6:1 pat vienu goliņu iesitu he he. 🙂 Dienu pirms starta man patīk tomēr kājas izlocīt kaut ar vieglu 20 min skrējienu, bet ņemot vērā, ka visu nedēļu kaut ko biju trenējies futbols vai skrējis, tad izlēmu tomēr atpūsties. Svētdienas rīta apēdis 3 banān/medus maizes un 1 kārumu dodos uz krastmalu. Par organizētību un visu tur notiekošo vairs jau neko jaunu neuzrakstīšu, tāpēc ejam tālāk. Vienīgā lieta, ka Bitei šogad bija sava telts, kas atviegloja visu mantu nolikšanu/savākšanu. Tas bija cool! 🙂 40 min pirms starta kārtīgi iesildos izlemju, ka termo vilkšu nost, jo saules staros tīri silts bija arī jau astoņos no rīta. Ja pirms likās vēl tāds nesvaigums, tad pēc iesildīšanās jau sajūtā kā pilnībā adekvāti gotovs! Atstāju mantas, apēdu vienu SIS Go Isotonic želeju starta mundrumam, vienu paņemu līdzi trasē un trešo iedodu draudzenei. Sarunājam punktu, kur man to trasē nodos. Pa bučai un uz startu prom caur cisu cisu. 🙂

Continue Reading

Ginesa rekordists un Cīruļputenis.

26. Marts 2017 Bigbank Skrien Latvija

Bigbank Skrien Latvija. Lielākais skriešanas seriāls Baltijā, tā vismaz viņi paši deklarē un man jau nav pamats tam nepiekrist. Daudziem ar šo pirmo posmu, kurš norisinājās Liepājā, sākās skriešanas sezona šajā gadā. Protams bija iespēja gan tepat Latvijā uzskriet Noskrien Ziemu posmos vai arī uz kādu ārzemi aizbraukt, bet kopumā tā tauta publiski savu skriešanas prasmi mūsu zemītē sāk atrādīt ar šo posmu. Šogad būs par vienu posmu vairāk, kā pagājušo gadu – būs astoņi (Liepāja, Rēzekne, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Kuldīga, Valmiera, Sigulda). Pagājušo gadu piedalījos tikai vienā posmā – Kuldīgas pusmaratonā, par kuru jau rakstīju toreiz. Šogad ir citi plāni. Šogad izskriešu teju visus posmus. Apetīte rodas ēdot, lai gan īstenībā stulbs teiciens, jo man personīgi pirms ēšanas vairāk gribas ēst nekā ēdot. 😀

Continue Reading

Madeira – personīgais krīt.

29th January 2017 Maratona do Funchal

Pirms.

Ziemai tuvojoties tika meklēta kāda silta un reizē arī interesanta vieta, kur noskriet savu nākošo pusmaratonu. Kad tika pārcilātas siltākas zemes, tad acīs iekrita Portugālei piederošā sala Madeira. Tur sola padsmit grādus un sauli arī ir iespējams atrast. Izrādās, ka šie arī skrien un rīko sacensības. Der. Mērķis nosprausts un atliek tikai plānot un rīkoties. Pārsteidza arī dalības maksa – laicīgi reģistrējoties tie bija tikai 10 eur. Gluži kā dāvana! Ņemot vēra, ka viņu maratons vēl diezgan pamazs, tad reģistrācijas apmaksa bija jāveic kā parasts bankas pārskaitījums – ieej ibankā un uz konkrētiem rekvizītiem skaiti naudu. 🙂 Pēc tām, lai tiešām saņemtu apstiprinājumu, ka viss ok bija jāsūta šis maksājuma uzdevums uz epastu un tad viņi epastā atbild pēc pāris dienām, ka nauda saņemta un esmu piereģistrēts. Nevar jau neko pārmest – ar kaut ko jau ir jāsāk. Šoreiz atšķirība bija arī tā, ka šajā tālajā ceļojumā man bija kompānija. Vienā pasēdēšanā ar draugiem ieminoties par manu plānu viens no labākajiem draugiem – Linda, izteica vēlmi un gatavību doties līdzi šajā piedzīvojumā. 

Continue Reading

2016 – izskriets un noskriets.

Līvenhofas skrējiens – šī gada beidzamās sacīkstes.

2016. gads tuvojas beigām un, visticamāk, šī gada pēdējās sacensības jau ir aiz muguras. Tās bija mums visiem tik zīmīgā datumā – mūsu mīļās valsts dzimšanas dienā 18. Novembrī. Pilsētu Līvāni ir dzirdējuši visi, bet vai visi zin, ka tur jau 25 gadus pēc kārtas notiek skriešanas sacensības par godu valsts dzimšanas dienai? Es līdz tam nezināju. Fascinējošais nosaukums “Skrējiens pa ubaglīci” manī vēljoprojām smaidu raisa. Šogad tikai tas tika mainīts uz pilsētai patriotiskāku nosaukumu “Līvenhofas (Līvānu) skrējiens pa pilsētas ielām”. 4 km tautas skrējiens un 8 km elites skrējiens. Pieteicos elitei un bāc šie arī ļāva skriet 😀 . Ne Līvāniešiem simboliska dalības maksa – 3 eur. Tā kā 8 km tā īsti sacensību režīmā nebiju skrējis, tad gaidīju ar nepacietību, cik tad ātri noskriesies un kādu tempu spēšu turēt, jo kā jau mums visiem zināms – rezultāts ir svarīgs! Īsi pirms vilciena pamešanas saprotu, ka savu pulksteni esmu aizmirsis mājās. Tāds errors! Tik muļķīgi no manas puses. Nākas norīt to krupi un būs jābauda skrējiens tāpat. Mazliet glāba, ka pirmo reizi viņiem šogad bija arī noorganizēti elektroniskie laika uzņemšanas čipi. Huuu! 🙂 Vismaz finiša laiks būs. Tāda vējaina diena, bet bez sniegiem, lietiem un šļurām. Pirms starta uz pirmajām rindām tiek izsaukti pa vienam paši lielāki elites skrējēji ieskaitot Latvijas čempionus un čempiones pusmaratonos un maratonos un kā arī citi skriešanas aprindās zināmi un jaudīgi skrējēji un skrējējas. Tā diezgan jauki.

Continue Reading