Dīvānu sērferis un mājas trase.

15th May 2016 Lattelecom Riga Marathon

Pirms.

Mana foršā darba vieta (krēsls uz kura sēžu?) arī šogad deva iespēja visiem darbiniekiem piedalīties šajos burvīgajos vislatvijas skriešanas svētkos sedzot reģistrācijas eiriķus. Tāpēc bija pat neķītri domāt, ka šo iespēju varētu arī neizmantot, jo pats pasākums un atmosfēra jau baudāma vien. Sāku gatavoties. Lai gan galvā vairāk turēju to Maija beigu datumu, kad paredzēts aizpildīt nākamo puzles gabalu Raita Māsterplānā, bet sanāca pirms tam uzskriet diezgan pamatīgi. Tik intensīvs kurss vēl nebija sanācis – Aprīlī noskrieti ~85 km, Maijā līdz pusmaratonam ~75 km.

Dīvānu sērferis. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, tad plānoju izmantot Couchsurfing (CS) kustību, lai iepazītu cilvēkus un ceļojums uz katru nākošo skrējiena valsti kļūtu interesantāks, pieredzes bagātāks un arī mazliet lētāks. Tā nu esmu tur esmu reģistrējies un darbojos. Labi, CS ir kustība, kura veicina kultūras un kontaktu apmaiņu ar cilvēkiem no visas pasaules. Tev ir iespēja pie kāda sveša cilvēka pārnakšņot uz dīvāna viesistabā, uz matrača tajā pašā istabā, kur dzīvokļa/istabas saimnieks guļ, varbūt arī kādā brīvā gultā un istabā, ja ir tāda iespēja. Pretī kaut ko sniegt nav obligāti, bet parasti tiek sniegtas sarunas par visu kaut ko piem. savām valstīm, pilsētām, interesēm utt, cienāt ar savas valsts gardumiem un/vai dzērieniem, kopā pačilot vai patusēt, izrādīt pilsētu vai ja tādas iespējas nav, tad palīdzēt to sērferim vieglāk izdarīt, nekā ja viņš būtu viens iemests svešā katlā, vai esot sērferim pat palīdzēt kādos mājas darbos. Piem. pirmo reizi sērfojot ar prieku gāju palīgā stādīt mežu, taka pārdesmit egles Igaunijas mežos ir manā kontā! Uzņem pie sevis un izrādi savu, savas pilsētas, savas valsts viesmīlību un pretī to saņem jau citā svešā valstī kur vēlies doties. Protams ne vienmēr tas tā notiek un citreiz sanāk tīri pārlaist nakti un prom. Tas jau viss kā sarunā ar sērferi/cilvēku pie kā paliec. Tā lūk! Uz šo Rīgas Maratonu uzņēmu vienu skrienot mīlošu sērferi vārdā Milko no Bulgārijas (kādu gadu dzīvo Lietuvā pašlaik), kurš vienkārši vēlējās noskriet jau savu trešo pilno maratonu. Pieminēšanas vērts fakts ir tas, ka Rīgas Maratonam viņš nebija reģistrējies, viņam nebija starta nr. viņš vienkārši ar stopiem atbrauca no Kauņas uz Rīgu paskatīties pilsētu un noskriet 42 km. Kādam liktos dīvaini, bet vai tad tur nav tas skaistums satikt šādus cilvēkus? 🙂

Continue Reading

Paris-est a vos pieds!

6th March 2016 Fitbit Semi de Paris

Pirms.

Septembrī jau saņēmis apstiprinājumu, ka esmu piereģistrēts Parīzes pusmaratonam atlika tam tikai gatavoties. Viss likās vienkārši un jau ar nepacietību gaidīju, kad sāksies ceļojums uz Parīzi. Dzīvošanas un pārvietošanās jautājums Parīzē atkrita, jo sens lietuviešu draugs – Eglė (dzīvē reizes 2 bijām tikušies) pašreiz tur dzīvo un kārto savu doktora grādu. Tāpēc varēju ieplānot, kādu lieku dienu Parīzes apskatei. Laicīgi jau sāku meklēt, kā tad nokļūt mīlas pilsētā un pieņemamākais variants bija lidot no Viļņas. Galvenā priekšrocība attiecībā pret Rīgu, ka Ryanair piedāvā tiešos reisus uz Parīzi un laiki arī ir pieņemami. Izlidoju piektdienas dienas vidū no Viļņas un atpakaļ pirmdienas rītā no Parīzes. Aizbraukt uz Viļņu ir ļoti ērti izmantojot Lux express autobusus, tas ir vien 4,5 stundu brauciens un kursē viņi arī salīdzinoši bieži. Akcijas diezgan bieži, tāpēc biļetes var lētāk iegādāties nekā standarta un tagad viņi nomainīja uz politiku, jo ātrāk pērc, jo lētāk būs. Ziemassvētku laikā jau visas biļetes kabatā. Diemžēl jau novembrī iedzīvojos traumā (kreisās ceļa locītavas mediālās kolaterālās saites daļējs bojājums proksimālā galā) spēlējot hokeju. Tas neļāva pilnvērtīgi sagatavoties skrējienam, bet tas neradīja ne mazāko šaubu par braukšanu un skriešanu. Skrējiens svētdien, bet tajā nedēļā nesanāca uzskriet kaut mazliet, tāpēc piektdienā pirms autobusa uz Viļņu (startē 7:00 no rīta) izdomāju aiziet paskriet (nu jocīgs!). Diezgan traki, bet cēlos 5:00 un savus 5km izskrēju, lai kājas izlocītu. Viss. Nu gatavs startēt.

Continue Reading

Man ar to nav nekāda sakara!

13th September 2015 Danske bank Vilnius Marathon

Pirms.

Mans otrais pusmaratons mūžā un kā reizi tas jau bija ārpus Latvijas – Lietuvā (baigās ārzemes ne?). Doma par to, ka būtu jābrauc uz šo Viļņas maratonu pat nenāca no manis, bet no mana laba drauga Lindas, kurai arī patīk uzskriet. Ideja un līdz ar to plānošanas darbi sākās diezgan vēlu 3-4 nedēļas pirms starta. Nav diez ko laicīgi, bet cik tad tur vajag, tā jau tikai Viļņa 4 stundu attālumā (293 km). Dosimies ar mašīnu, tāpēc plāni par transportēšanos veiksmīgi atkrita. Skrējēji bijām 3, bet braucēji 5 (kā jau vienmēr sportā, rezervistus arī vajag 😀 ), tad plānošana un apspriešana, protams, notiek elektroniskā vide, šajā gadījumā epastos.  Un te nu bija pirmais joks! – vadot viena braucēja epastu tas tika sajaukts un visu mūsu garo saraksti saņēma kāds svešinieks. Līdz brīdim, kad viņa vadzis lūza un dusmīgi atbildēja, lai viņam neko nesūtot, jo viņam nav nekāda sakara ar to (pēc pirmā epasta jau nevarēja atbildēt?). 🙂 Ieradušies Viļņā sestdienas pievakarē vēl paspējām uz Pasta party (makaroni un negaršīgs bezalkoholisks aliņš) un pie reizes izņēmām savus skriešanas numurus.

Laiciņš silti apmācies ar vējeli. Izmetuši mazu līkumu pa vecpilsētas ielām, uzkāpuši vietējā skatu kalnā varējām doties uz viesnīcu, kas atradās 15 min gājienā no rītdienas starta. Cik sapratu ar nobūkošanu problēmu nebija.
Viesnīca vecpilsētas kalna galā, izskatījās pēc muižas, kas pārveidota par viesnīcu, bijām thumbs up režīmā par to.  Tā kā starts svētdien 9:00 no rīta, tad laicīgi dodamies pie miera, lai tie spēki krājās. Laikam tas bija pēdējo gadu personīgais rekords gulētiešanā (kāds ir Tavs?), jo ap 21:30 jau biju zem segas miegā. Svētdienas rītā, tad nu katrs ar saviem mērķiem devāmies uz startu un baudīt, ko tad Viļņas skriešanas svētki mums var piedāvāt. Temperatūra, skriešanai vienkārši ideāla priekš manis, aptuveni +13 grādi.

Skrējiens.

Cilvēku skaits ievērojami mazāk, kā ierastajā Rīgas maratonā, kas mazliet pārsteidza, jo likās pasākums līdzīgs, tikai citā valstī. Līdz ar to starta zona bija brīvāk pieejama un ērtāka skriešana pēc starta. Sajūtas pirms skrējiena bija labas, bet ne tik liela pārliecība kā pirms Rīgas maratona. Trase visnotaļ interesanta – daudz pagriezienu, šauru ieliņu, gājēju celiņi, parki, estrāde, tilti, vecpilsēta un protams kalni augšā un lejā. Varēja izbaudīt visu reljefu un skatus, ko Viļņa piedāvāja, lai gan atdzīšos, ka esmu skrējējs acis lejā uz trasi ne apkārt, tik pa retam uzmetot skatienu gar malām. Pagaidām uz visu skatos un salīdzinu caur Rīgas pusmaratona acīm. Varu teikt Viļņas maratonam mazliet pietrūka šīs svētku sajūtas, ka tie ir pilsētas (valsts) gada lielākie skriešanas svētki, atmosfērā kaut kas pietrūka. Lietuvieši ir soli priekšā trases brīvprātīgo cilvēku atbalsta ziņā. Biju ļoti patīkami pārsteigts uz katra līkuma esošie brīvprātīgie (skolēni pārsvarā) atbalstīja katru skrējēju ar saukļiem, dejām un high five došanu! Skrējiens bija līdzīgā tempā, kā mans pirmais pusmaratons un pretendēju uz tādu pašu laiku vai nedaudz labāku, bet netipiski sev ap 12 km turējos līdzi skrējējam kurš mani grasījās apdzīt. Turpmākos 4 km viņš bija mans tempa turētājs (ja Tu šo lasi atsūti adresi – aizsūtīšu paldiesu!) līdz tomēr viņam padevos, bet uz kā rēķina izdevās savu beigu laiku uzlabot par vairāk kā minūti salīdzinot ar savu pirmo pusmaratonu. Galu galā gandarīts un apmierināts!

Finišs.

Oficiālais laiks 1:26:27, Reālais laiks 1:26:14

Secinājumi.

  • Viļņai arī ir ļoti skaista vecpilsēta un nokļūšana tur ir bez liekām problēmām.
  • Pusmaratona trase ir interesanta un dažāda, garlaicīgi nebūs.
  • Īstai svētku atmosfērai tomēr kaut kas pietrūkst, bet gan jau.
  • Lietuviešiem patīk un sanāk atbalstīt sportistus.
  • Viļņā ir iespējams iegādāties īstus gruzīņu hačapuri, kas garšo 1:1 kādus baudīju Gruzījā.

Izmaksas.

Reģistrācija – 30 eur
Viesnīca (3 vietīgs nr.) no cilvēka – 36 eur
Pārtika un aliņš – 30 eur
Ceļa izdevumi – 12 Eur
Kopā:  108 eur
Continue Reading