13th September 2015 Danske bank Vilnius Marathon
Pirms.
Mans otrais pusmaratons mūžā un kā reizi tas jau bija ārpus Latvijas – Lietuvā (baigās ārzemes ne?). Doma par to, ka būtu jābrauc uz šo Viļņas maratonu pat nenāca no manis, bet no mana laba drauga Lindas, kurai arī patīk uzskriet. Ideja un līdz ar to plānošanas darbi sākās diezgan vēlu 3-4 nedēļas pirms starta. Nav diez ko laicīgi, bet cik tad tur vajag, tā jau tikai Viļņa 4 stundu attālumā (293 km). Dosimies ar mašīnu, tāpēc plāni par transportēšanos veiksmīgi atkrita. Skrējēji bijām 3, bet braucēji 5 (kā jau vienmēr sportā, rezervistus arī vajag 😀 ), tad plānošana un apspriešana, protams, notiek elektroniskā vide, šajā gadījumā epastos. Un te nu bija pirmais joks! – vadot viena braucēja epastu tas tika sajaukts un visu mūsu garo saraksti saņēma kāds svešinieks. Līdz brīdim, kad viņa vadzis lūza un dusmīgi atbildēja, lai viņam neko nesūtot, jo viņam nav nekāda sakara ar to (pēc pirmā epasta jau nevarēja atbildēt?). 🙂 Ieradušies Viļņā sestdienas pievakarē vēl paspējām uz Pasta party (makaroni un negaršīgs bezalkoholisks aliņš) un pie reizes izņēmām savus skriešanas numurus.
Laiciņš silti apmācies ar vējeli. Izmetuši mazu līkumu pa vecpilsētas ielām, uzkāpuši vietējā skatu kalnā varējām doties uz viesnīcu, kas atradās 15 min gājienā no rītdienas starta. Cik sapratu ar nobūkošanu problēmu nebija.
Viesnīca vecpilsētas kalna galā, izskatījās pēc muižas, kas pārveidota par viesnīcu, bijām thumbs up režīmā par to. Tā kā starts svētdien 9:00 no rīta, tad laicīgi dodamies pie miera, lai tie spēki krājās. Laikam tas bija pēdējo gadu personīgais rekords gulētiešanā (kāds ir Tavs?), jo ap 21:30 jau biju zem segas miegā. Svētdienas rītā, tad nu katrs ar saviem mērķiem devāmies uz startu un baudīt, ko tad Viļņas skriešanas svētki mums var piedāvāt. Temperatūra, skriešanai vienkārši ideāla priekš manis, aptuveni +13 grādi.
Skrējiens.
Cilvēku skaits ievērojami mazāk, kā ierastajā Rīgas maratonā, kas mazliet pārsteidza, jo likās pasākums līdzīgs, tikai citā valstī. Līdz ar to starta zona bija brīvāk pieejama un ērtāka skriešana pēc starta. Sajūtas pirms skrējiena bija labas, bet ne tik liela pārliecība kā pirms Rīgas maratona. Trase visnotaļ interesanta – daudz pagriezienu, šauru ieliņu, gājēju celiņi, parki, estrāde, tilti, vecpilsēta un protams kalni augšā un lejā. Varēja izbaudīt visu reljefu un skatus, ko Viļņa piedāvāja, lai gan atdzīšos, ka esmu skrējējs acis lejā uz trasi ne apkārt, tik pa retam uzmetot skatienu gar malām. Pagaidām uz visu skatos un salīdzinu caur Rīgas pusmaratona acīm. Varu teikt Viļņas maratonam mazliet pietrūka šīs svētku sajūtas, ka tie ir pilsētas (valsts) gada lielākie skriešanas svētki, atmosfērā kaut kas pietrūka. Lietuvieši ir soli priekšā trases brīvprātīgo cilvēku atbalsta ziņā. Biju ļoti patīkami pārsteigts uz katra līkuma esošie brīvprātīgie (skolēni pārsvarā) atbalstīja katru skrējēju ar saukļiem, dejām un high five došanu! Skrējiens bija līdzīgā tempā, kā mans pirmais pusmaratons un pretendēju uz tādu pašu laiku vai nedaudz labāku, bet netipiski sev ap 12 km turējos līdzi skrējējam kurš mani grasījās apdzīt. Turpmākos 4 km viņš bija mans tempa turētājs (ja Tu šo lasi atsūti adresi – aizsūtīšu paldiesu!) līdz tomēr viņam padevos, bet uz kā rēķina izdevās savu beigu laiku uzlabot par vairāk kā minūti salīdzinot ar savu pirmo pusmaratonu. Galu galā gandarīts un apmierināts!
Finišs.
Oficiālais laiks 1:26:27, Reālais laiks 1:26:14
